EskortaMeitene » smieklīgi

#126 Stokholma 2

em — Wed, 04 Nov 2009 12:12:44 +0000

Stokholmā strādājot bija daudz piedzīvojumu. Viens bija smieklīgs. Pārējie gan bija lielākoties skumji. Smieklīgais bija tāds, ka vēlu vakarā pie manis ieradās maza auguma vīrelis. Aziāts pēc skata. Un izskatījās pēc absolūta geja. Ienācis pa durvīm, metās grābstīties un siekaloties. Es centos pieklājīgi norādīt, ka vispirms jāsamaksā. Viņš saminstinājās un teica, ka viņam neesot ne kronu, ne eiro. Bet esot kaut kāda arābu nauda, un vilka ārā no maka tūkstošus. Teica, lai es ņemot to un tad ejot rīt samainīt. Es aplūkoju naudu, atdevu viņam. Pēc maniem aprēķiniem viņa dotie tūkstoši bija apmēram 20 lati. Viņš ļoti vīlies aizgāja. Pirms promiešanas teica, ka ja es izģērbšoties un ātri parādīšu visus savus labumus, viņš samainīšot naudu un atgriezīšoties pēc pusstundas. Es atteicos. Bet viņš tiešām ļoti, ļoti atgādināja geju.

#108 zviedri un vācieši

em — Fri, 09 Oct 2009 11:15:53 +0000

Vakar mēs ar draudzeni runājāmies par to, kādi ir dažādu nāciju pārstāvji un par to, kādi ir stereotipi par dažādām nācijām, kā arī par to, cik daudz no tā ir patiesība.
Mūsu sarunas galvenais secinājums bija, ka vācieši un zviedri ir visperversākie. Bet zviedrus no viņu perversajām idejām ir visvieglāk atrunāt, dažkārt pietiek pat ne atrunāt, bet uzsākt darīt ko citu, un viņi savas idejas aizmirst. Savukārt vācieši ir kā ieciklējušies un visu laiku turpina runāt par to, kas viņus nomāc. Mans viedoklis bija, ka vācieši ir pārāk daudz skatījušies filmas un internetu, sasmēlušies pārāk daudz ideju, un ieņēmuši galvā viedokli, ka ja vien paši visu redzēto nerealizēs, tad ne vien nekad nekļūs par īstiem vīriešiem, bet arī turpmākai dzīvei vairs nebūs itin nekādas jēgas.

#106 mauku glābēji 2

em — Wed, 07 Oct 2009 10:59:40 +0000

Stāstīju par mauku glābējiem, kas glābj prostitūtas, pornoaktrises, striptīza dejotājas un citas, kas strādā šajā industrijā, kas nodarbojas ar sex work. Mana draudzene saņēma viņu sūtīto carepackage, kas tika solīta kā pārdomāta, personīgi viņai atlasīta un sūtīta dāvana. Tur bijis DVD ar Shelley stāstu, informācija par human trafficking, rokassprādzīte ar stikliņiem un piekariņš. Tas tiešām parāda patiesas rūpes un iepriecina. Vai tiešām? Diez vai. Tāpat šie mauku glābēji ir pārstājuši arī ar viņu sarakstīties.
Tiešām ļoti slikti glābēji. Paši maukas. Šoreiz maukas ar lamuvārda nozīmi. Viņi sola cerību, un beigās izrādās, ka nedod neko. Jauki, jauki ir atsūtīt carepakage, bet nav jauki reklamēties, ka viņi miljoniem sieviešu ir palīdzējuši, ja patiesība ir tāda, ka viņi neatbild uz epastiem, vai atbild ar standarta copy-paste vēstuli, un sarakste izbeidzas tad, kad copy-paste vairs nedarbojas, kad viņiem jāsaka kas personīgāks.
Laikam pat mauku glābēji saprot, ka nespēj maukas izglābt.

#78 Mauku atriebība

em — Mon, 31 Aug 2009 12:27:08 +0000

Ieskrēja pie manis mājas saimniece, priecīga un sajūsmināta. Atbildējusi uz man paredzētu zvanu, kamēr es biju dušā.
Zvanītājs esot patstāvīgais klients, kurš ar mani nekad nav bijis, bet ar visām citām gan. Viņa mani pārdevusi uz 45 minūtēm. Par 60€. Tātad, par 30€, jo es saņemu tikai pusi. 45 minūtes darba par 30€. Es atteicos, bet man atteikties neļāva, motivācijai minot, ka tas esot daudz, jo citas ar viņu to pašu laiku ejot par 40€. Es esot īpaša, es esot modele, krieviete, ārzemniece, citādāka, atšķirīga, tāpēc izdevies mani par tik lielu naudu pārdot. Lai es ātri taisoties un ejot viņu sagaidīt. Laikam jau man īsti nebija izvēles. Mans sākotnējais plāns bija viņu aizbiedēt. Es tīšām noberzēju no acīm kosmētiku, noņēmu lūpu krāsu. Sagaidīju īgnu seju, nesmaidīju. Cerēju, ka es viņam nepatikšu un viņš aizies. Rezultāts bija pretējs gaidītajam, es viņam patiku. Aizvedu uz istabu, paņēmu naudu, 10 minūtes padarbojos, un pateicu, ka aiziešu uz dušu. Atlikušo pusstundu pavadīju dušā, viena pati. Tad atnācu un pateicu, ka laiks pagājis. Vai nu lai maksā kā parasti par stundu, un varam turpināt, vai jāiet viņam prom. Aizgāja lamādamies.
Es neesmu tik lēta. Es tā nespēlējos.
Pēc vairāku dienu bezdarbības pirmais darbs, un esmu nopelnījusi veselus 30€! Nožēlojami. Bet patīkami, ka es viņus lielākoties nopelnīju stāvot dušā. Vienatnē. Somiņu ar prezervatīviem paņēmu sev līdzi uz dušu, ja nu arī šim sagribētos viņus sadurstīt. Tāpat arī savu veļu paņēmu līdzi, lai nejauši neuzvelk, kā ir dažkārt gadījies ar citiem, kuri ir vēlējušies pielaikot manas biksītes.

#75 Metropole? Metropole! Nauda? Kāda nauda?

em — Fri, 28 Aug 2009 11:29:27 +0000

Gandrīz pirms pusotra gada Rīgā man bija klients. Amerikānis. Pasniedzējs no Prinstonas. Džims. Viņš bija mans pirmais darbs Rīgā pēc daudzo gadu pārtraukuma, no tās aizdomīgās Rīgas aģentūras, uz kuru aizgājām mēs kopā ar Sintiju, kuras īpašnieki izlikās, ka ir ļoti augstas klases un smalki, bet īstenībā tāda skumja bedre vien tur bija. Tā nu es satikos ar Džimu. Mēs četras stundas staigājām pa Vecrīgu, ēdām vakariņas, runājāmies, mazu brīdi pabijām arī viņa viesnīcas numuriņā. Man bija interesanti ar viņu sarunāties. Mani interesēja grāmata, kuru viņš lasīja, viņš man viņu atdeva. Mēs runājām par fiziku un matemātiku, es ieminējos, ka mani laikam visvairāk fascinē John Nash, vai tikai viņš arī nebija no Prinstonas, traks, bet tāds ģēnijs. Džims stāstīja, ka esot gan, un ka ik pa laikam esot viņu savā universitātē redzējis. Aicināja mani ciemos, solīja parādīt visas Nashvietas. Es no viņa saņēmu naudu, diezgan patīkami pavadīju četras stundas, man bija interesanti, es viņam atstāju savu e-pastu, bet viņš man savu vizītkarti. Jau pēc nedēļas man no viņa bija vēstule par to, cik es esot neparasta, kā viņš vēloties ar mani pavadīt vēl kopā laiku. Vēl pēc brīža bija aicinājums braukt ar viņu kopā uz Jamaiku atpūsties, bet pirms tam mēs varētu rudenī satikties kādā no lielajām pilsētām uz nedēļas nogali, lai es izvēlos pilsētu. Romu, Londonu, Milānu, Parīzi, vēl kaut kādas viņš piedāvāja. Es pateicu, ka esmu prom no aizdomīgās aģentūras, un ka satikšos labprāt, ka tas nav jākārto caur aģentūru, un par to es vēlēšos, lai viņš aizved mani uz konkrētu veikalu un iegādājas vienu konkrētu lietu, kuru es jau ilgi vēlējos, bet nevarēju pati atļauties, nemaz ne tik ļoti dārgu salīdzinot ar cenu, kāda būtu jāmaksā par nedēļas nogali ar mani. Viņš man nopirka biļeti, atpakaļceļam arī cargo shippping nopērkamajai lietai apmaksāja jau laicīgi. Ar biļetēm bija joks, viņš sākumā vēlējās, lai biļetes pērku es pati, naudu viņš man atdošot, bet beigās tomēr nopirka. Viss šķita esam kārtībā.
Ierados metropolē ceturtdienas pēcpusdienā. Džims bija miegains un jau gaidīja mani viesnīcā. Es teicu, ka gribu paēst, viņam ēst negribējās. Es paprasīju naudu, lai izietu vakariņās viena. Pa to laiku Džims izdomāja, ka jāiet uz kino. Gājām uz kino skatīties jauno Džeimsu Bondu. Man Bonda filmas ļoti nepatīk. Atgriezāmies viesnīcā, es ņēmu telefona grāmatu, lai meklētu, kur ir tas veikals, kur mēs rīt dosimies pēc man noskatītās mantas. Tad Džims pateica, ka sakarā ar krīzi viņam esot problēmas ar naudu un kārotajai lietai nāksies pagaidīt. Nevis pagaidīt līdz pirmdienas rītām, piemēram, bet pagaidīt, kamēr vispār beigsies krīze. Tā vietā viņš man atvedis no mājām veselu čupu vecu, nolasītu grāmatu, kuras man patikšot, un par biļeti taču esot samaksājis viņš, vai gan ar to nepietiekot. Kas galvenais, toties viņam esot līdzi vesela paciņa viagras! Skandālus rīkot un strīdēties man nepatīk. Man bija līdzi paciņa miega zāļu, no kurām divas iedzerot kā zāles pret galvassāpēm viņš aizmiga kā mazs bērns, pat ja jau bija iedzēris savu viagru, bet es savācu savas mantas un aizgāju pie paziņas, kas dzīvo tajā pilsētā un bija priecīga izmitināt mani dažas dienas. Es netiku pie savas kārotās mantas, es paliku bez Jamaikas kūrorta, Džims palika bez iespējas parādīt, ko spēj viagra, bet es pavadīju dažas patiesi jautras dienas bez viņa, bez viagras, bez Džeimsa Bonda.
Pēc tam Džims man turpināja sūtīt e-pastus, uz kuriem es neatbildēju. Viņam likās, ka viss taču ir kārtībā. Es taču neesot tāda. Tāda gudra un izglītota, un par fiziku interesējas, nē, nevarot būt, ka patiešām prostitūta, tas taču Rīgā tikai tāds joks man bijis, eksperiments, viņš esot sajutis garīgu saikni ar mani, ne ar vienu prostitūtu viņam tādas nebūtu. Es joprojām neatbildēju.
Uz ziemassvētkiem viņš atsūtīja man vēstuli, ar parasto pastu. Vēstulē bija kaut kāds murgs, kuru es līdz galam neizlasīju, tikai izlasīju pēdējo rindiņu, kur bija teikts apmēram tā: visi, kam esmu šo nosūtījis, ņemiet vērā, ka esmu mainījis adresi, un rakstiet visi man…. Jā, jā, kā tad! Ļoti personiska, man adresēta vēstule, uz kuru jāatbild kaut kādiem visiem.
Es nezinu, kas ar Džimu notiek tagad, gan jau viņš joprojām man raksta, bet es esmu aizmirsusi tās e-pasta kastītes paroli, uz kuru viņš man rakstīja. Nedomāju, ka man tas ir būtisks zaudējums.
Kad izdomāšu, ka vēlos uz Jamaiku, aizbraukšu tur viena. Vai ar kādu, ar ko vēlēšos tur būt kopā.

#70 klients, kuram bija problēmas

em — Mon, 24 Aug 2009 12:00:16 +0000

Zvanīja telefons, kur zvana klienti, kas vēlas, lai brauc pie viņiem. Zvanīja no numura, kas bija ierakstīts kā slikts klients, pie kura divas reizes kāda mēģināja braukt, bet viņa nosauktā adrese neeksistēja. Mare atbildēja telefona zvanu un sāka kliegt, lamāties, lai liekas mierā ar jokiem, kas nemaz nav smieklīgi. Klients, kurš nemaz nebija klients, raudošā balsī esot lūdzies, lai viņu vismaz uzklausot, ka viņam esot daudz problēmu.

# 69 nākotnes darbs

em — Sun, 23 Aug 2009 11:25:52 +0000

Es nekad neesmu bijusi viesmīle, es nekad neesmu strādājusi par pārdevēju, es nekad neesmu tīrījusi svešas mājas vai pieskatījusi svešus bērnus, es neesmu sēdējusi nevienā bankā aiz lodziņa vai aiz kāda cita lodziņa, neesmu strādājusi par konduktori autobusā vai kādā citā transporta līdzeklī. Tas mani nepadara ne labāku, ne sliktāku par citām, kas ir kādā dzīves posmā izvēlējušās šādu darbu. Kad bērnudārzniekiem vaicā, kas viņi vēlas būt, kad izaugs lieli, nedomāju, ka kāds jebkad ir atbildējis – būšu prostitūta! Skolā, pirmajās klasēs, bija jāraksta sacerējums par to, kas mēs būsim, kad izaugsim. Es rakstīju, ka būšu ārste. Sola biedrs uzrakstīja, ka būs sētnieks. Pēc tam vēl ilgi klases audzinātāja pieprasīja, lai viņš sāk trenēties jau laikus un katru dienu tīra klasi. Diez, ja es būtu uzrakstījusi, ka būšu arī prostitūta, kas notiktu? Vai man arī liktu jau laikus trenēties?

#59 Eksperiments – Džeina

em — Thu, 13 Aug 2009 11:16:06 +0000

Vakarnakt zvanīja klients, kurš vēlējās nesen izgudroto jauno (veco) īrieti Džeinu. Kad es sataisījos cik vien iespējams vecīgāk un devos viņu sagaidīt, ieraudzīju, ka tas ir klients, kurš pie manis kā pie Karolas ir bijis. Man nācās melot un teikt, ka Džeina tikko, tikko kā aizgāja. Mani viņš negribēja, viņš gribēja neesošo Džeinu, tāpēc bez darba palika gan Karola, gan Džeina.

#57 svaiga gaļa vs. padzīvojusi gaļa

em — Tue, 11 Aug 2009 12:16:35 +0000

Mājas saimniece ir jaunrades gara (lasi: dzīvas fantāzijas) pārņemta. Es visu laiku tieku uzdota par 24 vai 25 gadus jaunu modeli. Kopš šodienas es būšu ne tikai jaunā, smukā Karola no Krievijas, bet arī 42 gadus veca Džeina no Īrijas. Mēs ļoti centāmies, un izdevās dažas fotogrāfijas ar telefonu, kurās tiešām nevar saprast, cik veca es esmu. Bet lai arī kā mēs centāmies, es vienalga izskatos jaunāka, daudz jaunāka. Es nezinu, kāpēc viņa tā izdomāja. Varbūt tāpēc, ka ik pa laikam sludinājumos var manīt kādu mature lady kas piedāvā pavadīt neaizmirstamus mirkļus kopā, un ir dzirdēts, ka pie viņām pārsvarā dodas jauni puiši. Pie jaunām (un jaunākām) pārsvarā nāk kungi gados. Mājas saimniece ir izdomājusi, ka šādi tiks pievilināts jauns klientu loks.
Pirmais joks jau atgadījās, zvanīja potenciālais klients un vaicāja, vai var atnākt un apskatīties gan uz Karolu, gan uz Džeinu, gan arī uz pārējām meitenēm, ja ir vēl kāda, un tad izvēlēties. Mēs pateicām, ka Džeina ir pieejama tikai pa dienas vidu un no rītiem, šodien lai nāk pēc Karolas, bet pēc Džeinas lai nāk citu dienu. Es nezinu, ko mēs rādīsim kā Džeinu, ka viņš būs redzējis Karolu. Un es nezinu, kā es kādu pārliecināšu, ka esmu 45 gadus veca, ja es izskatos gana jaunāka par savu vecumu, lai bez šaubu ēnas apgalvotu, ka esmu 24 gadus tikai nodzīvojusi. Vienīgi varu apsiet lakatiņu, paņemt rokās adāmadatas un izlikties par tantiņu, kas iemiesojusies jaunā ķermenī.

#51 Mauku bārs

em — Thu, 06 Aug 2009 12:17:04 +0000

Mare šorīt no agra rīta aizbrauca, bet es visu nakti neesmu gulējusi. Viņas lidmašīna izlidoja astoņos, piecos viņa izgāja no mājas. Pirms tam krāmēja mantas, vēl pirms tam gāja pēc kokaīna. Es vaicāju, kur viņa iet, viņa teica, uz mauku bāru. Es aizgāju līdzi. Pēc ilga gājiena pa šaubīgām ieliņām mēs iegājām mājā, kas ārēji ne ar ko neatšķīrās no citām. Noplukusi. Kādreiz laikam bija violeta. Pie durvīm bija jāzvana, durvis atvēra vīrelis, augumā man tā līdz celim. Punduris. Tālāk skatam pavērās slikti apgaismota liela telpa ar bāra leti, pie kuras sēdēja skumja paskata… teiksim tā, sievietes. Grīda piegružota, gaiss smird, fonā mazs, mazs televizoriņš, kurā rādīja ko līdzīgu skumjai pornofilmai. Apsēdāmies arī mēs pie bāra, Mare palūdza, lai pasauc kaut ko, kas viņai atnesīs viņas pusi grama. Tad aiz muguras atskanēja skaļš PRIVET! Es pagriezos un atbildēju – nu, privet! Tai sievietei nebija nojausma, ka tur kāds cits jebkad iegriezīsies, kas runātu krievu valodā. Privet esot sanācis nejauši. Viņa bija uz gadiem 50, aizpampušu, nodzertu seju, aiz nagiem melnumi, mati šampūnu šajā gadsimtā laikam redzējuši nebija, jeb ja redzēja, tad tikai no liela attāluma, gan jau viņas matos dzīvoja kaut kas, kam bija arī acis. Izrādījās, ka viņa ir no Lietuvas un viņu sauc Oļesja. Bet punduris, kas atvēra durvis, tas esot viņas vīrs. Oļesja uzveda man parādīt, kur dzīvo un kur ved klientus. Briesmīgs ūķis! Es tādus tiešām agrāk tikai filmās biju redzējusi. Uz gultas netīrs, pleķains palags, un dvielis ar brūniem un pelēkiem plankumiem. Oļesja man piedāvāja viskiju no netīras glāzes. Es atteicos. Tur viņa gan dzīvo kopā ar savu punduri, gan ved klientus. Oļesja teica, lai es obligāti nākot tur strādāt, tur esot tik labi, labāk nekā citur! Istabas tik labas un katrai sava, meitenes citas tik labas, saimniece čigāniete tik laba, un klientu tik daudz! Tikai man nesaprotamu apsvērumu dēļ trijos no rīta tur nebija neviena klienta. Un divas no meitenēm bija bez priekšzobiem, pārējās izskatījās kā ja upala s samosvala, tormozila golovoj.
Es noteikti iešu tur strādāt. Obligāti.
Kā tad! Protams! Jau kravāju mantas. Jau skrienu!
Saņemt no klienta par stundu ilgu darbu apmēram 40€ ir mana mūža sapnis.
Ja kādreiz pienāks diena, kad es strādāt varēšu vairs tikai tādās vietās, es labāk došos uz veco ļaužu pansionātu. Vai uz kādu krīzes centru un pieprasīšu, lai mani glābj. Vai uz jebkuru tuvāko psihoneiroloģisko slimnīcu un pieprasīšu ārstēšanu slēgtā novērošanas palātā līdz mūža galam, gan jau man atradīs kādu vainu, ko ārstēt, pārējo es pietēlošu, es taču esmu lieliska aktrise.