#132 intervija 2

em — Mon, 16 Nov 2009 14:36:29 +0000

Intervija ar mani žurnālam „Klubs” (kas, kā izrādās, tagad būs „Ievas stāsti”) bija dīvainākā intervija, tādu es pat iedomāties interviju nespēju. Žurnāliste zināja, ka man ir blogs, bet nebija izlasījusi nevienu ierakstu. Viss, ko viņa vaicāja, ir tas, ko es esmu par sevi pastāstījusi pirmajos divos ierakstos. Viņai bija savi stereotipi un savas idejas par to, kā un kas notiek, un viņa pa varītēm mēģināja mani šajos rāmjos iebāzt. Viņa tik ļoti vēlējās no manis izdzirdēt, ka man riebjas vīrieši, ka es esmu žultaina cinisma pārpilna, ka man riebjas mans darbs un ka es sevi dēļ tā nicinu. Viņai šķita, ka tā nevar būt, ka es patiešām par lielāko daudzumu klientu pasmejos. Viņa neticēja, ka es to uztveru tikai kā darbu. Man šķiet, ka es pavadīju divas stundas pierādot, ka viņas viedoklis uz mani neattiecas, nevis pasakot kaut ko, kas tiešām būtu par mani. Ak, jā, vēl es atstāstīju to, ko jau esmu te rakstījusi.. Un visbeidzot. Šis nav mans vienīgais darbs un mana vienīgā pieredze. Es pati esmu kādreiz rakstījusi, un arī rakstījusi intervijas ar cilvēkiem. Man vienmēr tika dota nauda, lai es, kas intervēju, varu samaksāt par intervējamā izdzerto kafiju, ja saruna notiek kafejnīcā. Šoreiz par manu dzērienu maksāju es pati. Nav jau tā, ka es tos trīs latus samaksāt nevarētu, tikai to interviju vairāk vajadzēja viņai, ne man. Man neviens honorāru par viņas uzrakstīšanu nemaksās. Bet to, ka viņai nepienākas no redakcijas nauda intervējamās personas kafijai, tam es neticu. Un viņa tā teica, ka vienmēr esot vēlējusies parunāt ar kādu tādu, kā es, bet visas vienmēr atteikušās pat no anonīmām intervijām. Tikai tagad, kad viņai šāda intervija ir, tā vairs nav vajadzīga, un tiks nobāzta „Ievas stāstos”, par kuriem es nezinu, kas tādus lasa…

#123 „kluba” intervija

em — Fri, 30 Oct 2009 12:06:01 +0000

Rakstīju, ka pēc atgriešanās Rīgā man bija intervija ar „Kluba” žurnālisti. Ir jau pagājis krietns laiks, viņa solīja, ka parādīs interviju pirms publicēšanas. Jautāta, kā sokas ar rakstīšanu, viņa atbildēja, ka „Kluba” redaktors nevēloties intervijas ar anonīmiem varoņiem. Es gan jau no sākuma biju teikusi, ka nevēlos ne teikt savu vārdu publicēšanai, ne fotografēties rakstam, ka tas var būt tikai anonīmi. Tātad nebūs intervijas ar mani „Klubā”. Tā vietā būs stāsts „Ievas stāstos”. Kaut kad.

EskortaMeitene » mediji

#132 intervija 2

#123 „kluba” intervija