Kādas blēņas! Es pati to izvēlējos. Apzināti. Es lieliski zināju, ko es darīšu. Es lieliski zinu joprojām. Es lieliski zinu, kāpēc es daļu sevis nopelnītā atdodu kādam citam. es lieliski zinu, kas ir mans darbs.

Es nezinu nevienu, kas būtu ar varu un viltu ievilināta šajā darbā. Visas, ko es zinu, ir tādas pašas, kas pašas to ir izvēlējušās, kas zina, ko dara un kāpēc.

Zviedrijā un Norvēģijā prostitūcija nav aizliegta. Ir aizliegts maksāt par to. Strādāt drīkst, pieņemt naudu drīkst, bet klients maksāt nedrīkst, jo tas ir krimināli sodāmi.

Emirātos tas ir gandrīz ar nāvi sodāms nodarījums.

Pilnīgi visās valstīs sutenerisms ir aizliegts.

Lielākajā daļā valstu prostitūcija tomēr nav aizliegta.

Latvijā ielu meitenes sākumā no Čaka ielas trenkāja, tad aizdzina uz kaut kādu nostūri, bet tos, kas sevi sauc par eskortservisiem, arī mierā neliek, gan dēļ nodokļiem, gan dēļ tā, ka ņemt daļu no meiteņu nopelnītās naudas nav atļauts, tā saka Latvijas likumdošana.

Bet es esmu ar mieru savas naudas daļu atdot kādam citam (aģentūrai, mājas īpašniecei, suteneram, saukt var dažādos vārdos) tāpēc, ka viņi man sagādā darbu, visu sarunā ar klientiem manā vietā, rūpējas par reklāmu, bet ja ir problēmas, tad arī drošības jautājumu atrisina, dažkārt palīdz ar dzīvošanu un strādāšanas vietu, vai transportu. Vārdu sakot, rūpējas par mani līdz zināmam līmenim un dod man darbu.

Es neesmu upuris, tā ir mana brīva izvēle. Mani nevajag glābt, žēlot vai pamācīt. Es zinu, kas es esmu, un es zinu, ko es daru.