EskortaMeitene » komentāri

#141 komentāri

em — Mon, 28 Dec 2009 11:09:07 +0000

Klaudija ir bez datora, jo viņas dators saplīsis. Tā nu no Klaudijas kādu laiku laikam nebūs ziņu.
Toties es lasu komentārus un smaidu.

Kāda Alexa saka:

esmu dusmīga uz tevi neduadz, tavs blogs informē visus puišus kas so izlasa par to kā šī lieta notiek, meitenēm rodas problēmas dēļ tava bloga.. jo puiši, vīri, draugi sāk saskatīt līdzibu savas sievietēs.. pati strādāju šo darbu, un nedomāju ka tas bija tā jāizplata, nu esi mauka, klusē par to.. nav jau lieta par ko lepoties, lai arī nekaunies

Protams, uzmanieties! Puiši, uzmaniet savas draudzenes, uzmaniet savas sievas! Uzmaniet savas meitas, uzmaniet savas mātes! Bet meitenes, uzmaniet savus draugus, uzmaniet savus vīrus! Pievērsiet uzmanību saviem dēliem un saviem tēviem! (kā zināms, industrijā strādā arī vīrieši, ne mazums)
Patiesībā morāle ir vienkārša: nodrošiniet savu ģimeni gana labi, lai jūsu sievām un draudzenēm nav jāmeklē papildus ienākumi. Savukārt ja nopietni, tad izbeidziet fantazēt. Tas nav darbs katrai. Ne katra to spēs un varēs darīt, tāpat ne katra iedomāsies, ka tas jādara. Bet ja tomēr izdomā, ka to jādara, tas nav zīmogs pierē uz visu mūžu.

#128 No komentāriem

em — Tue, 10 Nov 2009 12:53:18 +0000

Inese man raksta:

Sveika! Izlasīju Tavu blogu un likās ļoti interesanti!
Es esmu parasta 26 gadus veca meitene, kurai vienkārši interesē sex un tas nav saistīts ar manu ienākumu gūšanu, bet būtu ļoti interesanti uzzināt kādas viltības, ieteikumus, knifus, kurus varētu pielietot ar savu vīrieti.
Piemēram, cik noprotu, Jūs to darat arī mēnešreižu laikā, kā Jūs piemānat, “ka nav mēnereižu”, ja nu klients bāž iekšā pirkstiņu, sataustīs taču, ka iekšā ir tampons un diedziņš? Manam draugam nepatīk to darīt tajās dienās, bet man ļoti gribas..
Arī, vai pie mums te Lv ir kādi prezervatīvi, kuri ir lielāka izmēra nekā tie kuri pieejami pārsvarā? Vai varat kaut ko ieteikt?

Protams, ka es varu ieteikt šo to
Mēnešreižu noslēpšana nav nekāds noslēpums. Pirms pasākuma jālieto parasti tamponi, bet vajadzīgajā brīdī to jānomaina vai nu pret parastu sūkli, vai aptiekās vai sex-shopos nopērkajamjiem mīkstajiem tamponiem, kas paredzēti tieši šādam mērķim. Latvijā viņi ir tikai sex-shopos. Citās valstīs arī aptiekās. Viņi nav lēti, toties otra puse viņus nemanīs un nejutīs. Gan sūkli, gan tamponu pēc tam ir diezgan sarežģīti izvilkt, jo viņiem nav diedziņu, kā parastajiem tamponiem, bet tas nav nekas neiespējams. Galvenais, ne pārāk asus nagus un pacietību. Kad piešaujas, tas sanāk viegli un ātri.
Var arī ar parasto tamponu, bet tad viņam jānogriež diedziņš, un labāk lietot tos, kas ir ar aplikatoru, viņi ir mīkstāki. Pēc tam viņu arī nebūs viegli izvilkt… un pastāv iespēja, ka draugs viņu sajutīs, vai sajutīs, ka kaut kas ir ne tā, kā parasti.
Prezervatīvu izmēri ir jocīga tēma. Teorētiski ir arī lielāka izmēra, bet Latvijā viņus jāmeklē sex-shopos, aptiekās ir tikai standarta. Tāpat arī tie, kas ir lielāki, nav nemaz vērā ņemami lielāki. Esmu redzējusi, ka var pasūtīt internetā lielāka izmēra, bet neesmu mēģinājusi.

#56 komentāri

em — Mon, 10 Aug 2009 11:08:38 +0000

Šīs dienas PMS piedien lasīt komentārus te, jaunus un vecus, un nesaprast, no kurienes tādām Vidējam Latvietim Lieliskajam galvā dzīvo tik daudz preteklīšu, no kurienes Vidējam Latvietim Lieliskajam ir tik daudz riebeklību, ko pateikt. Tāpat arī Vidējā Lieliskā Latviešu Sieviete nav īpaši labāka.
Es un tas, ko es rakstu, tas nav skolas obligātās literatūras sarakstā, ko pa vasaru piespiedu kārtā jāizlasa, un es ceru, ka neviens no tiem, kas šo lasa, nav skolnieks. Vai Mērnieku laikus lasot astotajā vai devītajā klasē, kad nu tas bija, vai arī tad jūs grāmatas malās rakstījāt piezīmes, no kurām lielākā daļa bija paredzētas ja ne grāmatas varoņu, tad vismaz autora aizvainošanai? Gan jau sacerējumos būtu to visu ierakstījuši, ja vien būtu iespēja sacerējumus rakstīt anonīmi. Bet diemžēl nebija, jums par to ielika atzīmi. Tagad atzīmes neviens neliek, šie nav Mērnieku laiki, visi ir brīvi un anonīmi, lai dzīvo anonimitāte!
Lūk, ar ko grāmata būtu bijusi labāka par blogu, es nekad neieraudzītu visu to, kas dzīvo dažās slimajās galvās. Diemžēl tad es neieraudzītu arī to, kas dzīvo tajās galvās, kuras nav slimas.

#28 Mana nauda – kā es to tērēju

em — Sun, 26 Jul 2009 15:45:33 +0000

Kā tu tērē nopelnīto naudu?
Man tā vaicā. Tiem, kas vēlas tā vaicāt, man gribas vaicāt pretī, bet kā tu tērē savējo, strādā taču kaut kur, vai ne?
Košļenes pērku, ziniet. Un marshmallows konfektes. Un tad izdalu uz ielas svešiniekiem, jo man saldumi negaršo.
Muļķīgs jautājums, vai ne? Kāpēc zivju fabrikas darbiniekiem tā neviens nevaicā? Tu taču zivis konservu bundžās liec, kā tu tērē savu algu?
Vienu brīdi mani ļoti nodarbināja šis jautājums. Kā tad es īsti tērēju savu naudu? Kā tas nākas, ka regulāri naudas nav, un nekam nepietiek? Kad es pēdējo reizi par to domāju, es izdomāju arī atbildi. Es nemaz tik daudz nenopelnu, un vispār jābrīnās, kā ar to ir iespējams iztikt. Ak, jā, pēdējā reize, kad es par to domāju, bija pavasarī. Kopš pavasara situācija ir nedaudz mainījusies.
Iepriekšējo gadu es nevarēju normāli pastrādāt. Man Latvijā bija attiecības, dēļ kurām es izbraukt varēju ne biežāk kā reizi dažos mēnešos, un ne ilgāk kā uz divām nedēļām. Pagājušogad es braukāju strādāt ar aģentūrām, tādām, kur vienmēr radās nesaprotami izdevumi uz mana rēķina. Aizbraucu vienreiz uz 10 dienām, no kurām 3 dienas nestrādāju, nomaksāju visus dzīvošanas un ceļa izdevumus, atbraucu mājās ar 1000€. Tad pusotru mēnesi atkal sēdēju mājās un auklēju tizlās attiecības. Aizbraucu atkal uz dažām nedēļām, un pavisam neizdevīgu vietu, atbraucu pēc 3 nedēļām atkal ar tikai 1000€. Tad gandrīz trīs mēnešus nekur aizbraukt nevarēju. Pa vidu vēl obligāti bija ceļojumā jāaizbrauc. Tad aizbraucu uz pusotru nedēļu, atkal ar summu, kas līdzvērtīga 1000€ atgriezos. Atkal bija jāsēž mājās. No tā tik vien sanāca, kā samaksāt rēķinus un mazliet paēst. Pa vidu bija Latvijā daži ar eskortu nesaistīti mazi līguma darbiņi. Ja to sadala pa mēnešiem, sanāk smieklīgi maz. Zivju fabrikas darbinieka alga varētu būt lielāka. Tagad ir labāk, jo nav vairs dīvaino maksājumu aģentūrai, ir tikai vienkārša naudas sadalīšana uz pusēm, bet ir krīze un mazāk klientu, un zemākas cenas. Un es neesmu viena šajā pasaulē, man ir, ko uzturēt. Brīžiem liekas, ka vieglāk būtu visas Iļģuciema sieviešu cietuma iemītnieces ik dienas piebarot ar Mārtiņa Rītiņa gatavoties gardumiem, nekā uzturēt to, kas man ir uz kakla.
Kurš vēl man vēlas pajautāt, kā es tērēju savu naudu? Atbilde būs tāda pati, es pērku košļenes, kuras pati negremoju, bet izdalu svešiniekiem uz ielas.
Tagad, kad man vaicā, kā man klājas, es atbildu, ka labi. Es ēdu katru dienu. Man ir jaunas kurpes, kas neberž. Pēcpusdienās es sēžu palmu ēnā. Es esmu izgulējusies. Man ne par ko nav jāuztraucas. Man klājas labi.

#22 Komentāri. Eskorta meitene atbild.

em — Wed, 22 Jul 2009 10:17:36 +0000

Es esmu projekts. Es neesmu īsta. Gan jau es biju projekts vēl pirms piedzimšanas. Cik zinu, es biju rūpīgi plānota, izplānota un gribēta. Pat dzemdības bijušas izplānotas, ārsts izplānots, slimnīca izplānota, ak, cik netipiski tas bija padomju laikiem. Vēl tikai plānošanas stadijā jau bija izplānots mans vārds, vismaz tas, kas ir manā pasē, manā autovadītāja apliecībā, manos citos dokumentos. Es biju projekts jau pirms piedzimu. Tagad es esot projekts vārdā – eskorta meitene. Lieliski!

Apbēdināšu visus projektu mīļotājus – mana dzīve vairs nav projekts. Es nezinu, kur es būšu pēc pieciem gadiem, es nezinu, kur es būšu pēc gada, es nezinu pat, kur es būšu pēc nedēļas. Iespējams, ka jau rīt man šeit apniks, iespējams, ka es šajā mājā ar kādu sastrīdēšos, un izdarīšu tā, kā izdarīja dominikāniete, kura sakrāmēja mantas un aizbrauca nezināmā virzienā, ne no viena neatvadījusies. Tas bija tāpēc, ka viņa vakar nenomazgāja savus traukus, un no rīta mājas saimniece uz viņu sakliedza. Dominikāniete apvainojās un aizgāja.
Pat ja es izdarīšu tāpat, es turpināšu strādāt. Un turpināšu rakstīt.

Krish man saka:

ha-ha. laba literatūra, tikai ārkārtīgi maz no dzīves — realitāte polietilēnā iesaiņota, viltota kā divdesmitdolāru banknote. Izskatās pat ļoti labi, bet nav tās smaržiņas un faktūriņas. Koks bez saknēm. Bet lai manas emocijas nenomāc, jo teksti ir ļoti ģeniāli, un nemaz nav žēl, ka ne reāli. Bet no otras puses — vai Dali bija reāls?

Es lasu un domāju – vai tiešām nav reāli tāpēc, ka agrāk ne ar ko tādu Krish nav saskāries un tāpēc uzskata, ka tas nav iespējams?
Kas būtu daudz no dzīves? Tas, kā es ceļos no rīta, mazgājos, skuju kājas, uzmanos, lai neiegrieztu pie potītes, izmazgāju savā istabā grīdu, izmazgāju savu vannas istabu, uzvelku zaļu kleitu un rozā iešļūcenes, dodos uz apakšstāvu, pie lielā spoguļa nokrāsojos, saķemmējos, un tad gaidu klientus, bet kad kāds nāk, tad ātri velku nost zaļo kleitu un rozā čības, tā vietā velku melnu babydoll un melnas augstpapēžu kurpes, aplieku ap roku pulksteni (lai zinātu, cik ilgi vēl man jābūt ar klientu kopā, lai zinātu, kad beigsies viņa apmaksātais laiks), sagatavoju darba smaidu, un dodos?

PP man saka:

Iespējams, esmu stereotipu pārpilns kā Šlesers šoferu, bet viss šis bez nevienas gramatiskās kļūdas (nu labi, gandrīz) sarakstītais projekts ļoti atgādina… sarakstītu projektu. Jo pat visinteliģentākā no man zināmajām garīgajām prostitūtām vai prostitūtiem nespēj paraudzīties uz sevi no malas. Raudzīšanās no malas šajā blogā lien ārā kā šoferis no Šlesera. Vai, lai neatkārtotos, sieva no Kalvīša.

Ko man teikt? Es neesmu garīga prostitūta. Es esmu fiziska
Tieši tāpēc, iespējams, es esmu te, jo nevēlos, lai izmanto manas emocijas, manu prātu, manas jūtas. Mans ķermenis no tā ir atdalīts.

Nomad saka:

Domāju, ka tas viss beigsies ar grāmatu, bet varbūt eātra izrādi.
Bet visādi citādi lasīt to ir interesanti, jo autors ir iedziļinājies tēmā.

Teātra izrādi es nevēlos, bet grāmatu gan vēlētos. Teātris ir ikdiena.
Nevis autors, bet autore