EskortaMeitene » klaudija

#143 Klaudija: es strādāju

em — Wed, 07 Apr 2010 09:00:33 +0000

Es nestrādāju viena. Vairs nē. Es strādāju kopā ar bērnības draudzeni. Man vienai strādāt palika neomulīgi, arī
bailīgi, tapēc ieteicu šādu piepelnīšanās veidu draudzenei. Nedomāju, ka viņa piekritīs, bet piekrita gan, sākumā
par to visu sīki un smalki mani iztaujājot. Es viņai uzticos, pilnībā un viņa uzticās man. Es viņai to nebūtu
piedāvājusi, ja nebūtu pārliecinājusies, ka šāds pelnīšanas veids tiešām darbojas. Pēc viņas nevainības
zaudēšanas (profesionālajā ziņā), viņu mocīja sirdsapziņa un pat atteicās to atkārtot. Pagāja mēnesis un viņa man
piezvanīja. Pateica, ka naudas nav un, ka vajadzīgs darbs. Un tagad strādājam regulāri, cik nu regulāri tas sanāk,
bet biežāk nekā agrāk. Nākotnes plāni? Mums tādi ir, jā. Bet par tiem citreiz.

#142 Klaudija: PIRMAIS KLIENTS

em — Tue, 05 Jan 2010 10:23:25 +0000

Tas notika pirms gada, bet atceros to tā, it kā tas notika vakar. Tieši tajā dienā biju pie sava tēva
psihoneiroloģiskajā slimnīcā (tās ir viņa otrās mājas, ja tā var teikt). Iepriekšējā vakarā biju sarunājusi ar klientu, lai
piebrauc pie tās slimnīcas pieturas plkst. 12.00, kad būs piebraucis, lai atraksta sms un es iziešu ārā. Skatos
plkst. 11.59 un atnāk sms, ka jau piebrauca. Tās pēdējās minūtes pirms iziešanas un sms gaidīšana bija
briesmīgas, es ļoti nervozēju un biju uzvilkta, ka pat ar tēvu runāju nelabprāt, sirds sitās kā negudra. Izgāju un
ieraudzīju melnu mašīnu, markas, man tajā laikā, neko daudz neizteica, tapēc nepateikšu kāda tā bija. Viņš mani
aizveda pie sevis uz mājām, kuras bija 3 min. braucienā no slimnīcas. Izdzērām šampanieti (es tīšām dzēru
daudz, lai apreibtu), apreibu un viss notikās. Nauda pēc tam, iesēdāmies mašīnā aizveda mani uz pilsētu (viņa
dzīvoklis bija pilsētas nomalē). Komiski, bet viņa mašīnā aizmirsu cimdus, bija ziema. Uz atgriešanos, jūs
teiksiet? Noteikti, tikai ne pie viņa. Strādājot pēc tam, esmu sapratusi tās dienas trūkumus un mīnusus. 1. Es ar
klientu runājos vairāk kā divas stundas un tad vēl sekss min. 30, bet samaksāts tika tikai par stundu. 2. Pašai
prezervatīvu nebija līdz, bet viņam tikai viens atradās mājās. 3. Vajadzēja uzreiz par sevi izdomāt, kādu viltus
stāstiņu, savādāk iznāca daudz klusēt.

#140 Klaudija

em — Mon, 14 Dec 2009 10:45:12 +0000

Esmu Klaudija. EM man piedāvāja turpināt rakstīt šajā blogā un es piekritu. Rakstīšana gan sanāks reti, bet
iesākumā centīšos jūs iepazīstināt ar sevi.
Kādreiz biju ļoti izmisusi pusaudze. Vecāku dzerstīšanās un nemitīgie strīdi ar aizbildni mani iedzina
depresijā, nu protams, arī neveiksmīgā mīlestība un mūžīgais naudas trūkums (krīzes tolaik Latvijā vēl nebija). Es
nepārtraukti jutu, ka man nepietiek naudas vai tās vispār nav. Skolā brīvpusdienas, tāpēc pusdienu nauda man
netika iedalīta. Reti kāds lats, ne vairāk. Ar krāšanas metodi nekas labs nesanāktu un ja arī sanāktu, tad pēc ilga
laika posma, bet pēc dabas esmu nepacietīga.
Sāku skatīties darba sludinājumus internetā, avīzēs. Nekā prātīga un ja arī ir, tad pilngadīgajiem, ne man.
Uzdūros EM vecajam, iepriekšējam blogam, izlasīju un nolēmu viņai aizrakstīt. Kaut kur dziļi iekšā domāju, ka man netiks atbildēts, bet,
manuprāt, jau vakarā saņēmu no viņas atbildi. Atceros, ka pirmajā manis rakstītajā vestulē viņai, es teicu, lai
neuzskata mani par ”šādu tādu”, iekšējas bailes, ka varētu mani nesaprast un sākt nosodīt. Nosodījuma nebija,
daudz maz iepazināmies (virtuāli). Man tika pastāstīts kas, kā, kur un par cik. Man radās par to vēl lielāka interese
un tikai tāpēc, ka dominējošā bija nauda.
Var teikt, ka esmu EM skolniece.

#46 Viena mazgadīga topošā prostitūta

em — Tue, 04 Aug 2009 12:27:47 +0000

Pirms tapa šis blogs, bija īslaicīgs cita bloga mēģinājums. Ar mani tur sāka runāties meitene, sauksim viņu par Klaudiju, viņa pati vēlās, lai viņu tā sauc. Lūdza, lai uzrakstu viņai e-pastu. Sākumā viņa man uzdeva dažādus jautājumus par darbu, jo pati vēloties tā strādāt. Vēlāk stāstīja par sevi un savu dzīvi. Viņai nesen palikuši tikai 17 gadi. Viņa visu laiku gribot Latvijā atrast normālu suteneru, kas viņai piegādātu klientus un rūpētos par viņas drošību, bet atrast neizdodoties. Pagaidām viņa liekot sludinājumus internetā pati, tiekas ar klientiem viņu automašīnās pa lēto. Es ne vien nekādi viņai nevaru palīdzēt, bet arī nezinu, vai vajag. Tas ir viņas lēmums, bet man šķiet, ka ja ir tikai 17 gadi, un ja meitene pati ir izlēmusi ar to nodarboties, tad jāsāk no otra gala – nevis meklēt lētā gala klientus, bet pārdoties pa dārgo. 17 gadi ir vērtība, ko var labi pārdot. Svaiga. Tik daudziem patīk tādas mazgadīgās taču, kāpēc gan mēs visas melojam par savu vecumu un sakām, ka mums ir mazāk gadu, nekā patiesībā! Es viņas e-pastu iedevu Sintijai, tai manai paziņai, kas Latvijā strādā un meklē pati sev klientus ārzemēs un ar kuru kopā bijām gājušas uz dīvaino aģentūru Rīgā. Viņa atrada šai mazgadīgajai meitenei klientu, kurš bija gatavs samaksāt daudz viņām abām, Klaudijai par to, lai viņa aizbrauktu pie viņa, bet Sintijai par to, ka ir atradusi tādu mazu meitenīti. Bet meitenīte vai nu nobijās, vai arī īstenībā otrā galā nemaz nav meitenīte, jo nekur braukt viņa nevēlējās, jo vecāki nelaižot, neesot vecāku atļaujas no valsts izbraukt, atļauju vecāki nedošot neparko. Tāpat viņa nedrīkstot ārpus mājas būt ilgāk par stundu, un pa vakariem un brīvdienām arī ne. Es nesaprotu, kā tad viņa ir iedomājusies strādāt, ja vien viņa vispār ir īsta, protams.
Esmu viņai pastāstījusi īsumā to, ko man šķita, ka būtu jāzina, vienkāršas lietas par savu drošību un apģērbu, par naudu un runāšanu ar klientiem, par sludinājumiem un telefoniem, viltības par seksu, par mēnešreizēm un prezervatīviem. Ja nu gadījumā viņa tomēr ir īsta un patiešām vēlas tā strādāt, labāk taču ir, ja kaut vai svešs, virtuāls cilvēks.to izstāsta, nevis pašai visu uzzināt, mācoties no savām kļūdām. Pietiek jau, ka latviski viņa raksta ar briesmīgām kļūdām, labāk jau nepieļauj kļūdas arī darbā, kas var izrādīties daudz liktenīgākas par rakstīšanu bez komatiem, un š un ž nepareizu lietošanu.