EskortaMeitene » ikdiena

#111 Blow jobs 2

em — Wed, 14 Oct 2009 12:14:25 +0000

Man ir vienmēr bijusi dīvaina attieksme pret klientiem, kas vēlas tikai orālo seksu. Samaksa par to parasti ir tāda pati, kā par parastu kopā pavadītu stundu, bet pats process neaizņem vairāk par desmit minūtēm. Mani vienmēr ir mulsinājis, ja klients vēlas, lai es izģērbjos pilnībā, jo pēc mana kailuma nav nepieciešamības. Pie tam pats klients lielākoties paliek apģērbies, tikai ar pusmastā nolaistām biksēm. Mulsinoši ir arī tad, ja tas ir outcall. Tad es ienāku, pasmaidu, pasaku, ka prieks iepazīties, un tad jāķeras pie lietas. Ar parastu seksu izpaliek šī mulsuma daļa, jo ir gana laika, lai es pagūtu notēlot, ka mani interesē tas, ko es daru. Toties ar tādiem ātrajiem izbraukuma minetiem tas nav iespējams. Neviens līdz šim gan vēl nav sūdzējies, ka es pavaidu, pastenu, cenšos paskatīties klientam acīs, un beigās smaidu. Esmu mazliet notēlojusi. Nav jau bijis iemesla tēlot orgasmu, es tāpēc notēloju tikai apmierinājumu ar paveikto.

#100 Automašīnas un fotogrāfijas

em — Tue, 29 Sep 2009 12:00:07 +0000

Runājos ar draudzeni, kas strādā citā valstī. Viņa nestrādā dzīvoklī, mājā vai klubā. Viņa vada laiku mašīnā. Dažkārt viņa viena, dažkārt vēl divas. Un arī šoferis. Klients zvana uz aģentūru, tad pie klienta tiek sūtīta mašīna ar meitenēm. Kad nav klientu, tad jānīkst mašīnā. Viņa saka, ka esot ļoti nogurusi no nīkšanas mašīnās, no gulēšanas mašīnās, no gaidīšanas mašīnās. Iešana pie klientiem esot atpūta, ja salīdzināt ar gaidīšanu mašīnā. Viņai aģentūras mājas lapā ir svešas bildes. Viņai ir melni mati, bildēs ir brūni. Viņai ir gaiša āda, bildēs ir tumša. Viens no klientiem esot pateicis, ka izvēlējies viņu, jo apbūrušas acis viņas bildē, bet īstenībā acis esot vēl apburošākas, nekā bildē. Viņš pat nepamanīja, ka tas nav viens un tas pats cilvēks. Tas mani pārsteidz, jo man klienti bieži ir teikuši, ka bildēs tā neesot es. Vai arī, ka bildēs es neesot sev līdzīga. Galvenokārt tas dēļ kosmētikas, visi laikam gaida, ka es būšu pilnā kaujas krāsojumā agrā rīta stundā, tādā pašā, kāds fotogrāfijās, kurām krāsojums tapa vismaz stundu. Vēl ir tādi, kas zvana un prasa, lai man mugurā būtu tieši tas pats, kas fotogrāfijās. Vēl daudzi saka, ka es fotogrāfijās izskatoties tievāka vai resnāka, vecāka vai jaunāka, īsāka vai garāka, bet nekad ne tieši tāda, kāda esmu, kad mani satiek.

#87 Sekss par maksu un sekss bez maksas

em — Thu, 10 Sep 2009 11:58:03 +0000

Ar to pašu draudzeni, kas strādā mašīnā, mēs runājām šodien par to, cik ļoti darbs atšķiras no seksa. Mums abām ir saglabājusies atšķirīga attieksme pret seksu kā darbu un seksu savam priekam. Darba sekss ir mehānisks process. Sekss savam priekam ir pavisam citādāks. No darba seksa mēdz būt pretīgums. No darba seksa rodas vēlme ātri, ātri skriet uz dušu mazgāties. Darba sekss apgrūtina, darba seksa laikā jāskatās paklusām pulkstenī un jāgaida norunātā laika beigas, vai jācer, ka beigsies ātrāk, nekā norunātais laiks. Darba sekss ir atstrādātu kustību, skaņu un tekstu savirknējums. Darba sekss nekad nav improvizācija. Darba sekss nav sajūtas un izjūtas. Darba sekss ir atstrādāti smiekli, profesionāli vaidi un vienmēr perfekts orgasms. Sekss savam priekam ne vienmēr ir ar orgasmu, ne vienmēr ar smiekliem, parasti bez vaidiem, parasti bez pēc-iespējas-ātrāk-uz-dušu-un-lasies-tur-ir-durvis. Darba sekss beidzas ar antibakteriālajām ziepēm, ar antibakteriālo mutes skalojamo. Sekss savam priekam mēdz beigties ar aizmigšanu zem vienas segas un no rīta sekojošu pamošanos divatā zem tās pašas segas.

#86 Vēl nedaudz par veselību un STS

em — Wed, 09 Sep 2009 12:46:20 +0000

Atgriežoties pie tēmas par STS un kontracepciju, es atcerējos par divām meitenēm, kas uzskata, ka hormonālā kontracepcija ir veselībai bīstama. Viņas iztiek tikai ar prezervatīviem. Vienai pēdējo divu gadu laikā ir bijuši seši vai septiņi aborti, otrai tikai četri. Viņas abas strādā. Zinu arī vienu citu, kuru tas neuztrauc, jo viņai ir pārliecība, ka viņa ir neauglīga. Viņa tā strādā jau kuro gadu, un ne reizi nav nejauši palikusi stāvoklī. Atgādināšu kārtējo reizi, ka viņas visas ik reizi izmanto prezervatīvus. Man tomēr liekas, ka, lai arī kādu potenciālo ļaunumu organismam spēj nodarīt mākslīgi uzņemti hormoni, tas noteikti ir mazāks par to, kāds rodas pēc septiņiem abortiem. Pat pēc viena aborta.

#85 Jautājumi, STS un kontracepcija

em — Tue, 08 Sep 2009 13:45:33 +0000

Pie kontaktiem man regulāri parādās apmēram vienādi jautājumi. Piemēram, ko es daru, lai būtu pārliecināta, ka esmu izsargājusies no HIV. Es neko nedaru, jo nav tāda veida, kā patiešām no viņa droši izsargāties. Es lietoju prezervatīvus, kas NAV droši. Ne tā, ka es izvēlētos visnedrošākos prezervatīvus, bet tā, ka viņi vienkārši nav droši. Nekas labāks pagaidām nav izgudrots. Tāpat arī ar izsargāšanos no grūtniecības. Šajā jomā, par laimi, ir šis tas vairāk pieejams. Ne tikai nedrošie prezervatīvi, bet arī hormonālā kontracepcija.
Pilnīgi drošs nav nekas. Pavisam nekas. Man šķiet, ka ir pienācis laiks zinātniekiem un izgudrotājiem izgudrot ko jaunu. Nevēlamās grūtniecības mani neuztrauc, jo hormonālā kontracepcija kombinācijā ar prezervatīviem darbojas bez aizķeršanās, bet STS jomā gan ir pienācis laiks kaut ko izgudrot. Iespējams, ka sēžot mājās pie sava datora tā vien šķiet, ka tas uz mani neattiecas un, iespējams, ka šobrīd patiešām neattiecas, bet mans darbs man ir iemācījis, ka slimu cilvēku ir daudz vairāk, nekā šķiet sākumā. Tāpat arī slimi cilvēki ne vienmēr uzskata par nepieciešamu ārstēties. Viņi lielākoties neuzskata pat vajadzīgu pat uzzināt, ka ir slimi, un es, iespējams, esmu pirmā, kas saka, ka vajadzētu pārbaudīties, ka tas un tas liecina par to un to. Un savukārt tie, kas zina, ka ir slimi, un kas neārstējas, tie parasti neuzskata par vajadzīgu rūpēties, lai neinficētu citus.
Meitenes arī atšķiras katrā valstī. Reti kurā valstī meitenes ir tik izglītotas, lai saprastu, ka par savu veselību ir jārūpējas pašām, ka neviens cits to nedarīs. Lielākoties visām liekas, ka uz mani tas neattiecas. Man savukārt dažkārt šķiet, ka es esmu apsēsta ar to, lai ne ar ko nesaslimtu. Bet arī tas mani nepasargā no kādas mazas slimības noķeršanas ik pa laikam. Pagaidām man veicas, pagaidām tās ir bijušas tikai mazas slimības. Nekas no tā, kas atstāj sekas vai nav izārstējams. Nekas tāds, ko neizārstētu dažu nedēļu ilga antibiotiku dzeršana.

#84 Kā mēs atpūšamies

em — Mon, 07 Sep 2009 12:41:27 +0000

Biju mazā atpūtā. Mēs ar draudzeni, kas strādā līdzīgi, spriedām, cik labi ir tad, kad var mierīgi gulēt pa nakti, nevis tad, kad pagadās. Cik labi ir tad, kad uz nakti var atslēgt telefonam skaņu. Cik labi ir tad, kad aizmiedz un zini, ka nebūs nakts vidū, saldāko sapņu vidū jāceļas, jāģērbjas ātri, jākrāsojas un jāskrien izlikties, ka neesi samiegojusies. Tāpat arī ir labi no rīta gulēt tik ilgi, cik ilgi nāk miegs, un nedomāt, ka obligāti jāpieceļas pirms desmitiem, jo, iespējams, kāds jau desmitos klauvēs pie durvīm bez iepriekšējas zvanīšanas. Cik labi ir gulēt bez kosmētikas, bez darba drēbēm mugurā.

#83 atkal jau par naudu

em — Sat, 05 Sep 2009 13:09:14 +0000

Es atkal domāju par naudu. Par to, kur viņa paliek. Lielākoties, pat ja tiek pelnīts daudz, izdevumi ir lieli. Ja pēkšņi tiek pelnīts maz, izdevumi joprojām ir tie paši lielie, kas iepriekš.
Es domāju par bezdarbības dienām un par to, kā dažkārt visa nedēļas peļņa tiek savākta vienas dienas laikā, un pārējās dienas ir tukšas, bez neviena darba. Es domāju par to, kā mani gandrīz ar varu piespieda iet pie klienta par 60€. Iespējams, es būtu ar mieru strādāt arī tā pa lēto, bet tad es vēlētos darbu nepārtraukti. Tad, iespējams, man nebūtu laika aizdomāties, cik ļoti lēti es sevi pārdodu. Bet, kamēr klienti nestāv aiz durvīm rindā, kamēr es neesmu aizbookota četras stundas uz priekšu ik dienas, es tā nevēlos. Es nevēlos būt lēta. Es labāk nestrādāju, nevis strādāju pa lēto. Esmu dzirdējusi apgalvojumus, ka labāk ir pārdot 500 lietas pa lēto, nevis 1 pa dārgo, ka peļņa būs lielāka. Tajā pat laikā es esmu dzirdējusi, ka vislielākā peļņa ir tad, ja izdodas kaut ko vienu pārdot reizi gadā, bet par ļoti, ļoti lielu naudu. Es pagaidām izvēlos pieturēties pie pēdējā apgalvojuma.

#82 Mare

em — Fri, 04 Sep 2009 12:40:09 +0000

Mare šodien no rīta aizbrauca. Viņai joprojām bija mirstamvaina. Knapi kājās turēdamās devās uz autobusu. Braukšot pie māsas. Vēlāk zvanīja viņas māsa mājas saimniecei, un kliedza, ko mēs te ar viņas māsu izdarījuši, jo māsa mirstot, esot slimnīcā un neviens nesaprotot, kas ar viņu notiek. Saimniece izstāstīja par narkotikām visu pārējo, kliegšana mitējās. Es jūtos atvieglota, jo mājās ir miers. Tāpat prom ir arī klonu armija, kas visu laiku savā starpā rīkoja scēnas.

#81 skumjas domas

em — Thu, 03 Sep 2009 11:40:24 +0000

Aizvien biežāk pieķeru sevi domājam par darbu ar rūgtumu. Galvenokārt dēļ sajūtas, ka naudas ir par maz. Dēļ tā, ka es daru kaut ko, kas īstenībā ir bīstami, un saņemu par to šķietami daudz, bet galarezultātā nemaz ne pārāk daudz. Noteikti ne gana daudz, lai atmaksātos HIV uz visu mūžu dēļ saplīsuša prezervatīva. Noteikti ne gana daudz, lai vairākas reizes gadā dzertu antibiotikas un citas zāles, lai izārstētu dažādas slimības, kas ir piemetušās, lai arī cik es būtu uzmanīga. Man pagaidām veicas, pagaidām visas viņas ir bijušas viegli izārstējamas. Es dzeru kontracepcijas tabletes, lai klāt antibiotiku dzeršanai un regulārām domām, vai tik atkal nav kāda slimība, nebūtu regulāri aborti un regulāra grūtniecības testu pirkšana. Es varu uzmanīties, cik vēlos, bet negadījumi notiek neatkarīgi no manis. Prezervatīvi plīst. Prezervatīviem mēdz viss tecēt garām. Gadās klienti, kas mēģina prezervatīvus pa kluso novilkt. Gadās klienti, kas vispirms aiztiek sevi, un tad ar tām pašām rokām aiztiek mani. Patiesībā tādi, kā pēdējais, ir vairumā.
Tā notiek, kad ir maz darba, tad parādās laiks dažādām domām.
Cilvēki ir apsēsti ar seksu, visa pasaule ir apsēsta ar seksu. Sex sells. It viss tiek pārdots ar seksu, un es ar savu darbu, tiešu seksa pārdošanu, esmu viens no pamatelementiem.

#79 Nauda

em — Tue, 01 Sep 2009 12:02:31 +0000

Kad es domāju par naudu, par to, kur un kā viņa aiziet, kā viņa pazūd, mani dažkārt pārņem vieglas šausmas. Es nekad nenopelnīšu gana, lai viss būtu tā, kā es to vēlos. Es nekad nenopelnīšu gana, lai varētu pēc tam bez bēdas dzīvot un atpūsties. Vienmēr būs par maz. Es neesmu industrijā vislabāk pelnošā. Kaut kas manī nav tāds, kas aicina vīriešus atvērt savus makus, un visu to saturu atdot man. Ne tikai šajā darbā, arī ārpus darba, attiecībās. Pie manis atgriežas, es patīku, bet lieku naudu man nedod. Es neprotu tā, kā dara citas, kas diedelē naudu, izprasa par katru sīkumu kā par ekstru, jo tās lietas es vienkārši nedaru. Es nemudinu klientus samaksāt vēl 10€, lai paliktu 5 minūtes ilgāk. Kad ir pagājis norunātais laiks, es esmu priecīga, ka viņi dodas prom. Iespējams, ka man ir pienācis laiks iemācīties, ka visu pasaules naudu es nenopelnīšu, nekad nenopelnīšu, tāpat arī iemācīties saprast, kur tad tā nauda īsti paliek. Es ēdu, es daudz norunāju telefona sarunās. Es dažkārt apģērbju ko jaunu. Bet kur paliek pārējā nauda, man patiešām nav skaidrs. Viņas vienmēr ir par maz.