Šodien uzzināju, ka nebūs publicēta intervija ar mani. Ne vien „Klubā” nebūs, bet arī „Ievas stāstos” nebūs. Žurnālistei šķietot, ka es neesmu īsta un palicis nepatīkams iespaids par mani.
Šis „īstuma moments” mani regulāri pārsteidz, kopš esmu sākusi rakstīt blogu. Es nesaprotu, kāpēc tik bieži izskan versija, ka es neesmu īsta, vai ka blogu raksta kāds, …
Intervija ar mani žurnālam „Klubs” (kas, kā izrādās, tagad būs „Ievas stāsti”) bija dīvainākā intervija, tādu es pat iedomāties interviju nespēju. Žurnāliste zināja, ka man ir blogs, bet nebija izlasījusi nevienu ierakstu. Viss, ko viņa vaicāja, ir tas, ko es esmu par sevi pastāstījusi pirmajos divos ierakstos. Viņai bija savi stereotipi un savas idejas par …
Rakstīju, ka pēc atgriešanās Rīgā man bija intervija ar „Kluba” žurnālisti. Ir jau pagājis krietns laiks, viņa solīja, ka parādīs interviju pirms publicēšanas. Jautāta, kā sokas ar rakstīšanu, viņa atbildēja, ka „Kluba” redaktors nevēloties intervijas ar anonīmiem varoņiem. Es gan jau no sākuma biju teikusi, ka nevēlos ne teikt savu vārdu publicēšanai, ne fotografēties rakstam, …
Ar to pašu draudzeni, kas strādā mašīnā, mēs runājām šodien par to, cik ļoti darbs atšķiras no seksa. Mums abām ir saglabājusies atšķirīga attieksme pret seksu kā darbu un seksu savam priekam. Darba sekss ir mehānisks process. Sekss savam priekam ir pavisam citādāks. No darba seksa mēdz būt pretīgums. No darba seksa rodas vēlme ātri, …
Atgriežoties pie tēmas par STS un kontracepciju, es atcerējos par divām meitenēm, kas uzskata, ka hormonālā kontracepcija ir veselībai bīstama. Viņas iztiek tikai ar prezervatīviem. Vienai pēdējo divu gadu laikā ir bijuši seši vai septiņi aborti, otrai tikai četri. Viņas abas strādā. Zinu arī vienu citu, kuru tas neuztrauc, jo viņai ir pārliecība, ka viņa …
Pie kontaktiem man regulāri parādās apmēram vienādi jautājumi. Piemēram, ko es daru, lai būtu pārliecināta, ka esmu izsargājusies no HIV. Es neko nedaru, jo nav tāda veida, kā patiešām no viņa droši izsargāties. Es lietoju prezervatīvus, kas NAV droši. Ne tā, ka es izvēlētos visnedrošākos prezervatīvus, bet tā, ka viņi vienkārši nav droši. Nekas labāks …
Biju mazā atpūtā. Mēs ar draudzeni, kas strādā līdzīgi, spriedām, cik labi ir tad, kad var mierīgi gulēt pa nakti, nevis tad, kad pagadās. Cik labi ir tad, kad uz nakti var atslēgt telefonam skaņu. Cik labi ir tad, kad aizmiedz un zini, ka nebūs nakts vidū, saldāko sapņu vidū jāceļas, jāģērbjas ātri, jākrāsojas un …
Es atkal domāju par naudu. Par to, kur viņa paliek. Lielākoties, pat ja tiek pelnīts daudz, izdevumi ir lieli. Ja pēkšņi tiek pelnīts maz, izdevumi joprojām ir tie paši lielie, kas iepriekš.
Es domāju par bezdarbības dienām un par to, kā dažkārt visa nedēļas peļņa tiek savākta vienas dienas laikā, un pārējās dienas ir tukšas, bez …
Aizvien biežāk pieķeru sevi domājam par darbu ar rūgtumu. Galvenokārt dēļ sajūtas, ka naudas ir par maz. Dēļ tā, ka es daru kaut ko, kas īstenībā ir bīstami, un saņemu par to šķietami daudz, bet galarezultātā nemaz ne pārāk daudz. Noteikti ne gana daudz, lai atmaksātos HIV uz visu mūžu dēļ saplīsuša prezervatīva. Noteikti ne …
Man kādreiz bija liela mīlestība. Viņš strādāja garas, ilgas stundas, strādāja arī brīvdienās. Un viņam bija aizraušanās, pa ceļam uz darbu vai pa ceļam uz mājām piestāt Čaka ielā un paņemt sev vienu minetiņu. Vai vienu ātru seksu mašīnā. Es nesapratu, kāpēc viņš man to stāstīja. Es nesapratu arī, kas ir tas, ko es viņam …