Intervija ar mani žurnālam „Klubs” (kas, kā izrādās, tagad būs „Ievas stāsti”) bija dīvainākā intervija, tādu es pat iedomāties interviju nespēju. Žurnāliste zināja, ka man ir blogs, bet nebija izlasījusi nevienu ierakstu. Viss, ko viņa vaicāja, ir tas, ko es esmu par sevi pastāstījusi pirmajos divos ierakstos. Viņai bija savi stereotipi un savas idejas par …
Stokholmā strādājot bija daudz piedzīvojumu. Viens bija smieklīgs. Pārējie gan bija lielākoties skumji. Smieklīgais bija tāds, ka vēlu vakarā pie manis ieradās maza auguma vīrelis. Aziāts pēc skata. Un izskatījās pēc absolūta geja. Ienācis pa durvīm, metās grābstīties un siekaloties. Es centos pieklājīgi norādīt, ka vispirms jāsamaksā. Viņš saminstinājās un teica, ka viņam neesot ne …
Pēc neveiksmīgā brauciena uz Stokholmu es izdomāju, ka vēlos doties uz Dubaiju. Sāku meklēt, kas piedāvā darbu Dubaijā. Atradu aģentūru, kas sūta meitenes uz turieni. Sāku sarakstīties. Man atbildēja kāda Vika. Noteikumi līdzīgi, kā iepriekš aprakstītajā aģentūrā. Braucu viena pati, maksāju par ceļu un dzīvošanu, viņiem reizi nedēļā pārskaitu 35%. Tikai tur par stundu klients …
Pirms gada es nolēmu, ka vēlos pastrādāt Stokholmā. Sāku meklēt aģentūras. Vispirms es atradu aģentūru, kas atrodas kaut kur Eiropā, bet sūta meitenes tūrēs uz dažādām vietām. Sarakstījos, sazvanījos. Noteikumi: strādāju viesnīcā, par viesnīcu maksāju pati, viņiem ik dienas ar Western Union pārskaitu 35% no nopelnītās naudas. Par ceļu maksāju pati. Norunājām datumu, es sāku …
Rakstīju, ka pēc atgriešanās Rīgā man bija intervija ar „Kluba” žurnālisti. Ir jau pagājis krietns laiks, viņa solīja, ka parādīs interviju pirms publicēšanas. Jautāta, kā sokas ar rakstīšanu, viņa atbildēja, ka „Kluba” redaktors nevēloties intervijas ar anonīmiem varoņiem. Es gan jau no sākuma biju teikusi, ka nevēlos ne teikt savu vārdu publicēšanai, ne fotografēties rakstam, …
Liekas, es neesmu vienīgā, kas pēdējā laikā ne vien apcer vairs šāda darba nestrādāšanu, bet arī izlemj vairs nestrādāt.
Man ir draudzene Rita. Viņa bija pirmajā aģentūrā, ar kuru es aizbraucu strādāt. Dažus gadus vecāka par mani, četru bērnu māte. Viņa sāka ap to pašu laiku, kad es. Viņa ir viena no sakarīgākajām, ko es šajā …
Es atbraucu no viesošanās pie beļģa Dirka un viņa ēzeļiem, un mēs ar Sintiju tepat Rīgā mēģinājām strādāt pašas. Bez starpniekiem. Tas nozīmēja, ka mēs ik pa laikam pavadījām kopā dažas diennaktis, pēcpusdienās sākām spamot visās sludinājumu vietās internetā, dažos portālos, ieslēdzām darba telefonu. Tad sākās zvani. Lielākā daļa gribēja parunāties, daži gribēja nosist cenu, …
Man pēc jau minētās Karenas ziņas saņemšanas ir daudz pārdomu un atmiņu. Pārsvarā par to laiku, kad es pirms vairāk nekā pusotra gada izdomāju atkal pievērsties šai nodarbei. Atceros, atradu vienā no sludinājumu lapām kādas meitenes sludinājumu: meklēju draudzeni darbam. Es viņai aizrakstīju. Viņa meklēja meiteni, ar kuru uz pusēm īrēt dzīvokli, kurā strādāt. Viņa …
Nesen šeit, blogā, es saņēmu ziņu no meitenes, kura, iespējams, vēlas iet manās pēdās.
Šeit ir viņas ziņa:
Sveiki.
Es esmu 16 gadus veca meitene. Pieņemsim, ka mani sauc Karena. Nodarbojos, ar virtuālo prostitūciju (strādāju tādos saitos kā livejasmin, com, adultwork.com, kā arī taisu fotogrāfijas porno saitam Amerikā (dokumentus protams esmu viltojusi), apsveru iespēju sākt pasniegt eskorta pakalpojumus.
Īstenībā, …
Eskortā strādājot, esmu apguvusi, ka saukt sevi par profesionāli vari tikai tad, ja eskorts ir VIENĪGAIS, ar ko tu nodarbojies. Ja tu mēdz aizbraukt mājās un, esot mājās, darīt ko citu, tas tevi padara neprofesionālu. Vai, ja iegūsti naudu jebkādā citā veidā, arī tas tevi padara neprofesionālu.
Savdabīgi, ka, strādājot eskortā, klientiem lielākoties patīk neprofesionāles. Taisnības …