EskortaMeitene » citas valstis

#37 Panama un Meksika

em — Fri, 31 Jul 2009 12:17:45 +0000

Marei pajautāju, kāpēc viņa ir aizbraukusi no Panamas. Panama City visu laiku ir bijusi manā višlistā, arī Mexico City. Mare pastāstīja, ka es Panamā labi pelnītu, bet tā kā viņa ir vietējā, tādu tur esot miljoniem. Es būtu īpaša, gaišu ādu, citādāka, tāpat kā te. Eksotika. Viņa saka, ka Mexico City man arī būtu labi, bet ne tik labi, kā Panama, jo tur jau esot daudzas no Krievijas.

#25 Modele no Krievijas un ES-NEESMU-NO-LATVIJAS

em — Fri, 24 Jul 2009 06:27:37 +0000

Par vienu no mums šajā mājā mājas saimniece saka, ka viņai labi veicas darbā, jo viņai ir pieci bērni, un pret klientiem viņa izturas kā pret maziem bērniem. Viņai tagad būs klientiem jāsaka, ka viņa ir bērnu aukle no Brazīlijas, kura šurp atbraukusi bērnus auklēt, bet nevar gana daudz nopelnīt, un tāpēc visu savu mīlestību, kas bērniem paredzēta, atdos klientiem. Normāli?
I am a former Russian model. Tāda ir mana šīs mājas pasaka. Es joprojām Krievijā dzīvoju, joprojām studēju, joprojām atriezīšos pie studijām, bet esmu arī bijusi modele, tikai tagad man ir pārāk daudz gadu, lai būtu modele, jo līdz 24 vai 25 gadiem jau modele ir pensijas vecumu sasniegusi. Mājas saimniece izdomāja, ka es būšu laba former model. Visi vīrieši vēloties modeles. Lūk, viņiem tagad ir iespēja tikties ar īstu bijušo modeli no Krievijas.
Es nekad neteikšu klientiem, ka esmu no Latvijas. Man jau ir kauns par Latviju, kas tiek uzskatīta par bezmaksas sekstūrisma zemi. Es nevaru ar lepnumu teikt, ka esmu no valsts, uz kuru brauc Britu tūristi ekskursijās apčurāt brīvības pieminekli. Man ir neērti to meiteņu vietā, kuras nevis strādā, bet gaida sava sapņa piepildījumu, kurš nekad šādā veidā nepiepildīsies, man ir neērti to meiteņu vietā, kuras iet uz klubiem un ķer ārzemniekus, jo cer, ka viņi tām ko uzdāvinās, varbūt pēcāk iemīlēsies un aizvedīs uz savu valsti, un tāpēc ir gatavas atkal un atkal, un nākamajam un nākamajam ārzemniekam dot bezmaksas seksu, vēl un vēl, un vēl. Tieši dēļ viņām Latvija ir lielākajā pasaules daļā zināma, un zināma kā vieta, kur smuks bezmaksas sekss pats pakaļ skrien, atliek tikai runāt nedaudz angliski un spēt samaksāt par vienu vai diviem dzeramajiem, un ieejas biļeti kādā no klubiem.

#19 Upuri

em — Sun, 19 Jul 2009 18:05:22 +0000

Parasti, kad presē raksta par šādu darbu, tas tiek minēts nevis kā darbs, ko darba darītāja (vai dažkārt darītājs) pati labprātīgi ir izvēlējusies, bet kā kaut kas briesmīgs – kā cilvēku tirgošana, kā nabaga sieviešu ļaunprātīga izmantošana peļņas gūšanai, kā iedzīvošanās uz izmantoto upuru rēķina. Briesmīgais briesmonis – prostitūcija! Aizliegt! Izskaust! Sodīt! Ar likumu!

Kādas blēņas! Es pati to izvēlējos. Apzināti. Es lieliski zināju, ko es darīšu. Es lieliski zinu joprojām. Es lieliski zinu, kāpēc es daļu sevis nopelnītā atdodu kādam citam. es lieliski zinu, kas ir mans darbs.

Es nezinu nevienu, kas būtu ar varu un viltu ievilināta šajā darbā. Visas, ko es zinu, ir tādas pašas, kas pašas to ir izvēlējušās, kas zina, ko dara un kāpēc.

Zviedrijā un Norvēģijā prostitūcija nav aizliegta. Ir aizliegts maksāt par to. Strādāt drīkst, pieņemt naudu drīkst, bet klients maksāt nedrīkst, jo tas ir krimināli sodāmi.

Emirātos tas ir gandrīz ar nāvi sodāms nodarījums.

Pilnīgi visās valstīs sutenerisms ir aizliegts.

Lielākajā daļā valstu prostitūcija tomēr nav aizliegta.

Latvijā ielu meitenes sākumā no Čaka ielas trenkāja, tad aizdzina uz kaut kādu nostūri, bet tos, kas sevi sauc par eskortservisiem, arī mierā neliek, gan dēļ nodokļiem, gan dēļ tā, ka ņemt daļu no meiteņu nopelnītās naudas nav atļauts, tā saka Latvijas likumdošana.

Bet es esmu ar mieru savas naudas daļu atdot kādam citam (aģentūrai, mājas īpašniecei, suteneram, saukt var dažādos vārdos) tāpēc, ka viņi man sagādā darbu, visu sarunā ar klientiem manā vietā, rūpējas par reklāmu, bet ja ir problēmas, tad arī drošības jautājumu atrisina, dažkārt palīdz ar dzīvošanu un strādāšanas vietu, vai transportu. Vārdu sakot, rūpējas par mani līdz zināmam līmenim un dod man darbu.

Es neesmu upuris, tā ir mana brīva izvēle. Mani nevajag glābt, žēlot vai pamācīt. Es zinu, kas es esmu, un es zinu, ko es daru.

#16 Darbs šajā mājā

em — Fri, 17 Jul 2009 06:00:40 +0000

Katrā valstī strādāšana notiek citādāk. Vienā vietā ir jāsēž visu laiku viesnīcas numuriņā un jāausās, vai kāds neklauvē pie durvīm. Citā vietā var atrasties jebkur, tikai jātur telefons rokā un pēc vajadzības jāķer taksometrs un jābrauc pie klienta. Vēl citur jāsēž dzīvoklī kopā ar vēl kādu meiteni un jāgaida atnākam klientu, kurš izvēlas, kuru vēlas.

Šeit ir māja, liela māja. Bet mums visām klientus jāgaida ir apakšstāvā. Konkrētāk, virtuvē. Augšstāvā, kas ir iekārtots labāk par jebkuru pieczvaigžņu viesnīcu, var tikai strādāt, un pagulēt pa nakti kādas sešas stundas, ja nav darba. Pārējo laiku – virtuvē. Es nemēģinu izprast šo loģiku, jo man liekas, ka loģikas tajā nav. Virtuve ir liela, ērta, ar diviem ērtiem dīvāniem. Mēs te visu dienu kaut ko darām. Kāda gatavo ēst, cita kaut ko pie sava laptopa, cita lasa vai risina krustvārdu mīklas, vai klačojas, vai guļ, vai lako nagus un zīmē putniņus uz katra naga. Pirms manas atbraukšanas virtuve vienmēr bijusi zili melna piesmēķēta, jo mājas īpašniece neļāvusi turēt vaļā virtuves durvis, kas iziet uz dārzu, un neļāvusi turēt vaļā logu, kas iziet uz ielu. Kad es pateicu, ka sēdēšu pati uz ielas, viņa atļāva izņēmuma kārtā manas būšanas laikā atvērt durvis uz dārzu – bet neiet tikai nevienai ārā!

Kad es izeju no mājas, es pārģērbjos, izeju no dārza puses un izeju uz citas ielas pa maziem vārtiņiem. Tā nedrīkstot, saka mājas īpašniece, bet man negribas parastajās drēbēs nejauši satikt pie mājas kādu klientu, vai satikt kādu, kurš mēģinās mani atrunāt no iešanas uz veikalu, un tā vietā iešanas ar viņu uz augšstāvu, tā jau ir gadījies divas reizes šo dažu dienu laikā, kopš esmu te. Tāpēc es spītīgi turpinu būt baltais zvirbulis ne tikai izskata ziņā, bet arī uzvedības ziņā. Tāpat es arī vairs neeju uz augļu viekaliņu, kas ir tepat pie mājas, bet uz lielveikalu, kas ir kādu kilometru tālāk, jo otrajā dienā, kad biju šajā pilsētā, veikalā satiku… klientu, kurš pie manis bija iepriekšējā dienā.

Es šobrīd sēžu virtuvē un rakstu. Ekvadoriete guļ un skaļi krāc. Brazīliete atkal zīmē putniņus uz nagiem. Dominikāniete nervozi smēķē visu dienu, nepārtraukti, vienu cigareti pēc otras.