Godīgi? Godīgi… Godīgi! Godīgi, es ik reizi pēc atgriešanās no strādāšanas iedomājos, kā būtu, ja vairs nekad. Godīgi, es senāk, kad agrāk tā strādāju, ik dienas iedomājos, kā būtu, ja šis, nākamais, būtu mans pēdējais klients. Es bieži par to domāju. Ik reizi, kad es par to iedomājos, es iedomājos arī par to, ka atgriezties …
Lasīt tālāk →
|
Šis blogs joprojām ir dzīvs, pat ja man ir iestājies klusuma periods.
Es šobrīd nezinu vēl, ko darīšu turpmāk, bet tas nenozīmē, ka vairs nerakstīšu.
Man ir stāsti, man ir piedzīvotais, ko vēlos pastāstīt, daudz kas pats prasās tikt pastāstīts, man ir pārdomas, man ir sajūtas, man ir tagadne, man ir pagātne, man būs arī nākotne. Man …
Lasīt tālāk →
|
Kopš es esmu Rīgā, es aizvien vairāk domāju par to, kā būtu, ja būtu. Kā būtu, ja es vairs nestrādātu. Es esmu satikusi lielisku vīrieti. Es varētu atrast kādu nodarbošanos, kas ļautu apmaksāt minimumu, ikmēneša rēķinus. Es varētu iemainīt visu pasauli pret vienu vīrieti. Es varētu iemainīt savu neatkarību pret atkarīgu mīlestību. Es par to …
Lasīt tālāk →
|
Paskatoties darba piedāvājumus Latvijā, izrādās, ka amata nosaukums ESKORTS ir pilnīgi pieņemams.
Atradu veselus divus darba sludinājumus, kur tiek meklētas meitenes darbam eskortā. Aprakstā gan tas netiek teikts, bet amata nosaukums gan ir nepārprotams. Eskorts.
http://www.cvmarket.lv/view_jobad.php?job_id=51236
http://www.cv.lv/darbs/takona-group-sia/eskorts-d115414.html
Vai kāda vēlas uzsākt jaunu karjeru? Latvijā?
Lasīt tālāk →
Pirms vairākām dienām man te komentāros ieteica vērsties pie Shelley Lubben, kas ir bijusi pornstāre un it kā bijusi arī prostitūta. Viņa tagad nodarbojas ar citu pazudušo dvēseļu glābšanas un vešanas uz pareizā ceļa.
Es tik izsmējīgi tagad saku tāpēc, ka viņi to dara ar tādu kā reliģiskā fantātisma piestitienu. Es neņirgājos par reliģiju, man ir …
Lasīt tālāk →
|
Runājos ar draudzeni, kas strādā citā valstī. Viņa nestrādā dzīvoklī, mājā vai klubā. Viņa vada laiku mašīnā. Dažkārt viņa viena, dažkārt vēl divas. Un arī šoferis. Klients zvana uz aģentūru, tad pie klienta tiek sūtīta mašīna ar meitenēm. Kad nav klientu, tad jānīkst mašīnā. Viņa saka, ka esot ļoti nogurusi no nīkšanas mašīnās, no gulēšanas …
Lasīt tālāk →
Bet tas nav viss. Es pie Dirka aizbraucu vēl. Viņš regulāri pasūta meitenes no dažādām valstīm, pārsvarā no modeļu aģentūrām un tad aicina savu draugu, to, kurš mani sagaidīja lidostā, lai viņš nāk un fotografē viņu kopā ar meitenēm. Viņš man rādīja bildes. Meitenes lielākoties smukas, bet viņš vēl neglītāks nekā dzīvē. Speciāli šiem mērķim …
Lasīt tālāk →
|
Mans pirmais klients (pirmais pēc daudzo gadu pārtraukuma) bija Sintijas privātais klients, kurš gribēja kaut ko jaunu, kaut ko svaigu, un no Latvijas. Viņš nebija caur kādu aģentūru, man ne ar vienu nebija jādalās naudā. Es aizbraucu pie viņa uz Beļģiju, mani Briseles lidostā sagaidīja viņa kolēģis vai draugs, es nesapratu, kas tas bija, viņš …
Lasīt tālāk →
|
Man ir ģimene, kura mēģina no manis nosūkt visu laiku naudu. Nekad nav pietiekami. Vienmēr vajag vairāk. Vienmēr vajag visiem, tikai man pašai neko nevajag. No manis tiek gaidīts, ka es atdošu visu līdz pēdējam, jo man taču nauda tik viegli nākot un tik daudz. Neviens nepamanītu, ja es pārvāktos dzīvot kartona kastē zem tuvākā …
Lasīt tālāk →
|
Es turpinu domāt par darbu un par to, kā būs, ja es nestrādāšu. Vienīgā atšķirība būs tā, ka es pārstāšu redzēt pasauli, un tas nebūs pārāk liels zaudējums, jo es pasauli esmu redzējusi, esmu bijusi vietās, par kurām daudzi tikai sapņo, un sastapusi cilvēkus, par kuriem citi lasa dzeltenajā presē. Nekā tāda tur nav. Un …
Lasīt tālāk →
|