#136 Komentāros

Te, komentāros, kāds iekopējis stāstu par Belle De Jour, par to, kā viņa atklājusi savu vārdu, nodarbošanos un visu pārējo. Arī par viņas blogu esmu lasījusi teoriju, ka tas viss esot izdomājums, ka viņa neesot īsta.
Te, komentāros, man tiek arī ieteikts pateikt, kas es esmu.
Es esmu parasta sieviete. Es šobrīd vairs nestrādāju. Es nodarbojos ar


#135 cik īsta es esmu?

Šodien uzzināju, ka nebūs publicēta intervija ar mani. Ne vien „Klubā” nebūs, bet arī „Ievas stāstos” nebūs. Žurnālistei šķietot, ka es neesmu īsta un palicis nepatīkams iespaids par mani.
Šis „īstuma moments” mani regulāri pārsteidz, kopš esmu sākusi rakstīt blogu. Es nesaprotu, kāpēc tik bieži izskan versija, ka es neesmu īsta, vai ka blogu raksta kāds,


#134 komentāri un dievs

Kad es lasu komentārus, man brīžiem izskatās, ka lasīt komentārus ir interesantāk nekā lasīt to, ko rakstu es. mani turpina pārsteigt fanātiskais kristietis citādais, kuru Dievs izglāba no sliktās dzīves, kas viņam bija pirms tam. Un man nāk smiekli, kad atceros citas Jēzus teiktās lietas no Bībeles, tikai tās gan mūsdienās ir aizmirstas. Palikusi tikai


#133 No komentāriem 2

Manu blogu uzcītīgi lasa kāds, kurš vēlas mani pievērst ticībai. Nevajag! Nevajag arī rīkot kariņus par reliģiju! Es nemeklēju glābšanu. Mani nevajag glābt. Es nevērsos pie mauku glābējiem, lai mani patiešām glābtu. Iespējams, es vēlējos parunāties e-pastos. Iespējams, es vēlējos iepazīties ar citām, kas izgājušas cauri tam, kam es. Iespējams, es vēlējos palasīt citu stāstus,


#132 intervija 2

Intervija ar mani žurnālam „Klubs” (kas, kā izrādās, tagad būs „Ievas stāsti”) bija dīvainākā intervija, tādu es pat iedomāties interviju nespēju. Žurnāliste zināja, ka man ir blogs, bet nebija izlasījusi nevienu ierakstu. Viss, ko viņa vaicāja, ir tas, ko es esmu par sevi pastāstījusi pirmajos divos ierakstos. Viņai bija savi stereotipi un savas idejas par


#131 Marija

Ar Mariju es strādāju kopā vienā no pirmajiem tours, kurā devos. Marija ir simpātiska, gara auguma blondīne no Latvijas. Viņa šajā industrijā nokļuva nejauši, bet tas tomēr bija arī viņas pašas apzināti pieņemts lēmums, viņas izvēle. Viņu neviens nepārdeva, nekur neiesaistīja ar viltu. Viņa ir strādājusi tikai divās aģentūrās, vienas valsts ietvaros, gandrīz trīs gadus.


#130 Par mani

Es vairs nestrādāju. Tas, ko es rakstu par aģentūru Rīgā, nav mani šī brīža piedzīvojumi, tā ir pagātne. Tas, ko es rakstīju par Stokholmu, bija gadu sena pagātne. Man nav sākusies jauna dzīve, jo dzīve pirms šī darba nemaz nebeidzās un toreiz nesākās cita. Ikviens mans darba brauciens bija kā komandējums, kā ceļojums uz jaunu


#129 Rita Kopenhāgenā

Satiku atkal Ritu. Meiteni, kura arī nolēma nestrādāt, tikai aizbraukt pēdējā braucienā pēc kursiem nepieciešamās naudas, lai varētu uzsākt strādāt skaistumkopšanas salonā. Viņa ir atgriezusies no pēdējā brauciena ātrāk nekā plānots, nesavākusi nepieciešamo naudas summu, tikai daļu. Viņa aizbraukusi uz Kopenhāgenu strādāt pie sievietes, par kuru bija atsauksmes no citas meitenes. Tā cita meitene teikusi,


#128 No komentāriem

Inese man raksta:
Sveika! Izlasīju Tavu blogu un likās ļoti interesanti!
Es esmu parasta 26 gadus veca meitene, kurai vienkārši interesē sex un tas nav saistīts ar manu ienākumu gūšanu, bet būtu ļoti interesanti uzzināt kādas viltības, ieteikumus, knifus, kurus varētu pielietot ar savu vīrieti.
Piemēram, cik noprotu, Jūs to darat arī mēnešreižu laikā, kā Jūs piemānat, “ka


#127 pagātnē: attiecības un darbs

Kad es uzsāku strādāt, biju iesaistījusies irstošās attiecībās. Viņas pastāvēja lielākoties tikai formāli. Es teicu, ka es vairs to nevēlos, bet to nedzirdēja. Es sāku braukāt, neko tuvāk nepaskaidrojot. Vienkārši teicu, ka uz nedēļu vai divām jāaizbrauc.
Vienā brīdī irstošās attiecības uzzināja, ar ko es braucu nodarboties. Uztvēra to neticami mierīgi, tik mierīgi, ka es kādu