Intervija ar mani žurnālam „Klubs” (kas, kā izrādās, tagad būs „Ievas stāsti”) bija dīvainākā intervija, tādu es pat iedomāties interviju nespēju. Žurnāliste zināja, ka man ir blogs, bet nebija izlasījusi nevienu ierakstu. Viss, ko viņa vaicāja, ir tas, ko es esmu par sevi pastāstījusi pirmajos divos ierakstos. Viņai bija savi stereotipi un savas idejas par …
Lasīt tālāk →
Ar Mariju es strādāju kopā vienā no pirmajiem tours, kurā devos. Marija ir simpātiska, gara auguma blondīne no Latvijas. Viņa šajā industrijā nokļuva nejauši, bet tas tomēr bija arī viņas pašas apzināti pieņemts lēmums, viņas izvēle. Viņu neviens nepārdeva, nekur neiesaistīja ar viltu. Viņa ir strādājusi tikai divās aģentūrās, vienas valsts ietvaros, gandrīz trīs gadus. …
Lasīt tālāk →
Es vairs nestrādāju. Tas, ko es rakstu par aģentūru Rīgā, nav mani šī brīža piedzīvojumi, tā ir pagātne. Tas, ko es rakstīju par Stokholmu, bija gadu sena pagātne. Man nav sākusies jauna dzīve, jo dzīve pirms šī darba nemaz nebeidzās un toreiz nesākās cita. Ikviens mans darba brauciens bija kā komandējums, kā ceļojums uz jaunu …
Lasīt tālāk →
|
Satiku atkal Ritu. Meiteni, kura arī nolēma nestrādāt, tikai aizbraukt pēdējā braucienā pēc kursiem nepieciešamās naudas, lai varētu uzsākt strādāt skaistumkopšanas salonā. Viņa ir atgriezusies no pēdējā brauciena ātrāk nekā plānots, nesavākusi nepieciešamo naudas summu, tikai daļu. Viņa aizbraukusi uz Kopenhāgenu strādāt pie sievietes, par kuru bija atsauksmes no citas meitenes. Tā cita meitene teikusi, …
Lasīt tālāk →
|
Inese man raksta:
Sveika! Izlasīju Tavu blogu un likās ļoti interesanti!
Es esmu parasta 26 gadus veca meitene, kurai vienkārši interesē sex un tas nav saistīts ar manu ienākumu gūšanu, bet būtu ļoti interesanti uzzināt kādas viltības, ieteikumus, knifus, kurus varētu pielietot ar savu vīrieti.
Piemēram, cik noprotu, Jūs to darat arī mēnešreižu laikā, kā Jūs piemānat, “ka …
Lasīt tālāk →
Kad es uzsāku strādāt, biju iesaistījusies irstošās attiecībās. Viņas pastāvēja lielākoties tikai formāli. Es teicu, ka es vairs to nevēlos, bet to nedzirdēja. Es sāku braukāt, neko tuvāk nepaskaidrojot. Vienkārši teicu, ka uz nedēļu vai divām jāaizbrauc.
Vienā brīdī irstošās attiecības uzzināja, ar ko es braucu nodarboties. Uztvēra to neticami mierīgi, tik mierīgi, ka es kādu …
Lasīt tālāk →
|
Stokholmā strādājot bija daudz piedzīvojumu. Viens bija smieklīgs. Pārējie gan bija lielākoties skumji. Smieklīgais bija tāds, ka vēlu vakarā pie manis ieradās maza auguma vīrelis. Aziāts pēc skata. Un izskatījās pēc absolūta geja. Ienācis pa durvīm, metās grābstīties un siekaloties. Es centos pieklājīgi norādīt, ka vispirms jāsamaksā. Viņš saminstinājās un teica, ka viņam neesot ne …
Lasīt tālāk →
Pēc neveiksmīgā brauciena uz Stokholmu es izdomāju, ka vēlos doties uz Dubaiju. Sāku meklēt, kas piedāvā darbu Dubaijā. Atradu aģentūru, kas sūta meitenes uz turieni. Sāku sarakstīties. Man atbildēja kāda Vika. Noteikumi līdzīgi, kā iepriekš aprakstītajā aģentūrā. Braucu viena pati, maksāju par ceļu un dzīvošanu, viņiem reizi nedēļā pārskaitu 35%. Tikai tur par stundu klients …
Lasīt tālāk →
Pirms gada es nolēmu, ka vēlos pastrādāt Stokholmā. Sāku meklēt aģentūras. Vispirms es atradu aģentūru, kas atrodas kaut kur Eiropā, bet sūta meitenes tūrēs uz dažādām vietām. Sarakstījos, sazvanījos. Noteikumi: strādāju viesnīcā, par viesnīcu maksāju pati, viņiem ik dienas ar Western Union pārskaitu 35% no nopelnītās naudas. Par ceļu maksāju pati. Norunājām datumu, es sāku …
Lasīt tālāk →
Rakstīju, ka pēc atgriešanās Rīgā man bija intervija ar „Kluba” žurnālisti. Ir jau pagājis krietns laiks, viņa solīja, ka parādīs interviju pirms publicēšanas. Jautāta, kā sokas ar rakstīšanu, viņa atbildēja, ka „Kluba” redaktors nevēloties intervijas ar anonīmiem varoņiem. Es gan jau no sākuma biju teikusi, ka nevēlos ne teikt savu vārdu publicēšanai, ne fotografēties rakstam, …
Lasīt tālāk →