Pēc neveiksmīgā brauciena uz Stokholmu es izdomāju, ka vēlos doties uz Dubaiju. Sāku meklēt, kas piedāvā darbu Dubaijā. Atradu aģentūru, kas sūta meitenes uz turieni. Sāku sarakstīties. Man atbildēja kāda Vika. Noteikumi līdzīgi, kā iepriekš aprakstītajā aģentūrā. Braucu viena pati, maksāju par ceļu un dzīvošanu, viņiem reizi nedēļā pārskaitu 35%. Tikai tur par stundu klients …
Lasīt tālāk →
Pirms gada es nolēmu, ka vēlos pastrādāt Stokholmā. Sāku meklēt aģentūras. Vispirms es atradu aģentūru, kas atrodas kaut kur Eiropā, bet sūta meitenes tūrēs uz dažādām vietām. Sarakstījos, sazvanījos. Noteikumi: strādāju viesnīcā, par viesnīcu maksāju pati, viņiem ik dienas ar Western Union pārskaitu 35% no nopelnītās naudas. Par ceļu maksāju pati. Norunājām datumu, es sāku …
Lasīt tālāk →
Rakstīju, ka pēc atgriešanās Rīgā man bija intervija ar „Kluba” žurnālisti. Ir jau pagājis krietns laiks, viņa solīja, ka parādīs interviju pirms publicēšanas. Jautāta, kā sokas ar rakstīšanu, viņa atbildēja, ka „Kluba” redaktors nevēloties intervijas ar anonīmiem varoņiem. Es gan jau no sākuma biju teikusi, ka nevēlos ne teikt savu vārdu publicēšanai, ne fotografēties rakstam, …
Lasīt tālāk →
Mīļā Iluta Lāce, kura ir ļoti norūpējusies par sievietēm, atkal ir nākusi klajā ir apburošu rakstu.
Šis ir mans mīļākais citāts no viņas jaunā sacerējuma:
Notiek pētnieciskais darbs. Atklātas līdzīgas tendences, kā pasaulē kopumā: prostitūcijā tiek iesaistītas sievietes, kurām bija tā saucamā “brīvā izvēle” jeb iesaistot pielietota smalka manipulatīva emocionālā vardarbība, sievietes ir cietušas no vardarbības bērnībā.
Vai …
Lasīt tālāk →
Liekas, es neesmu vienīgā, kas pēdējā laikā ne vien apcer vairs šāda darba nestrādāšanu, bet arī izlemj vairs nestrādāt.
Man ir draudzene Rita. Viņa bija pirmajā aģentūrā, ar kuru es aizbraucu strādāt. Dažus gadus vecāka par mani, četru bērnu māte. Viņa sāka ap to pašu laiku, kad es. Viņa ir viena no sakarīgākajām, ko es šajā …
Lasīt tālāk →
pirmkārt, mēs viņus te saucam par kastjikiem. nu, mēs – latvietes.
šeit, šajā valstī mēs esam vairākas. dažas esam sadraudzējušās. bet stāsts ir par klasifikāciju. tātad:
kastjikus var iedalīt ļoti vienkārši – patīk, neitrāli, pretīgi. es domāju, ka par tiem, kuri patīk viss ir skaidrs. tie ir visretākie, bet reizēm gadās tādi, kad gribas kaut būtu iepazinusies …
Lasīt tālāk →
Man ir draudzene. Viņa pirms gada kļuva no draudzenes par kolēģi. Viņa jau vairākus gadus nedzīvo Latvijā. Viņa strādā tajā pašā metropolē, kurā dzīvo. Viņa nebraukā uz citām valstīm, uz citām pilsētām, viņa jūtas komfortabli tur, kur ir. Sauksim viņu par Angel. Eņģelis. Endžela. Andžela. Viņas darba vārds ir Angel.
Šodien mēs runājāmies pa telefonu. Mēs …
Lasīt tālāk →
Cik esmu dzirdējusi, tā ir samērā izplatīta prakse industrijā, pirms ņemt meiteni darbā, kādam viņu bez samaksas nomēģināt. Tāpat esmu dzirdējusi, ka šīs nomēģināšanas pieredzes ir daudz nepatīkamākas nekā pēc tam sekojošas pieredzes ar jebkuru no visnepatīkamākajiem klientiem. Tāpat arī ir dzirdēts, ka izplatīta prakse ir ja ne uzreiz nomēģināt, tad vismaz prasīt, lai pirms …
Lasīt tālāk →
Atceraties mauku glābējus? Shelley, kas izglābusies pati, tagad jo sparīgi sola glābt visas pasaules maukas? Man no viņiem vairs nav pienācis neviens e-pasts. Tāpat arī manai draudzenei, kurai viņi aizsūtīja carepackage. Man viņi pat nepateica, ka man carepackage nebūs, man vienkārši pirmajā vēstulē paprasīja adresi un neko par to vairs nerunāja. Protams, ka neko arī …
Lasīt tālāk →
Minēju jau, ka, manuprāt, Rīgā ir tikai viena vērā ņemama un nopietna eskorta aģentūra. Es viņā mēģināju mazu laiku strādāt, bet mums ar īpašniekiem neizdevās sastrādāties. Nevis es nepatiku klientiem, bet es nepatiku īpašniekam. Viņi man ilgi nedeva darbu, kad zvanīja klienti, un vaicāja pēc manis, tad piedāvāja citas meitenes manā vietā, bet man teica, …
Lasīt tālāk →