Man biļete nebija jāpērk pašai. To man pasūtīja mans suteners. Man līdzi bija tikai viena mugursoma, kurā ietilpa pašas nepieciešamākās mantas. Braucu uz turieni kopā ar draudzeni, kas man piedāvāja šo darbu. Tā bija arī mana pirmā reize, kad lidoju ar lidmašīnu. Sēžot lidmašīnā, klusiņām apspriedām lietas, ko man vajadzētu zināt un kas mani interesēja. …
Lasīt tālāk →
Stela man uzrakstīja savu stāstu. Ar viņas piekrišanu to publicēju arī šeit.
Sveika! Uzgāju Tavu adresi pavisam nejauši… Nerakstu, lai tiesātu Tevi vai arī lai kaut ko pārmestu, bet gan lai izstāstītu savu stāstu. Es neceru, ka atbildēsi. Man vienkārši kādam to vajag izstāstīt.
Kad man palika 18, es aizbraucu uz Vāciju. Man tur strādāja draudzene. Viņa, …
Lasīt tālāk →
Es nestrādāju viena. Vairs nē. Es strādāju kopā ar bērnības draudzeni. Man vienai strādāt palika neomulīgi, arī
bailīgi, tapēc ieteicu šādu piepelnīšanās veidu draudzenei. Nedomāju, ka viņa piekritīs, bet piekrita gan, sākumā
par to visu sīki un smalki mani iztaujājot. Es viņai uzticos, pilnībā un viņa uzticās man. Es viņai to nebūtu
piedāvājusi, ja nebūtu pārliecinājusies, ka šāds …
Lasīt tālāk →
Tas notika pirms gada, bet atceros to tā, it kā tas notika vakar. Tieši tajā dienā biju pie sava tēva
psihoneiroloģiskajā slimnīcā (tās ir viņa otrās mājas, ja tā var teikt). Iepriekšējā vakarā biju sarunājusi ar klientu, lai
piebrauc pie tās slimnīcas pieturas plkst. 12.00, kad būs piebraucis, lai atraksta sms un es iziešu ārā. Skatos
plkst. 11.59 …
Lasīt tālāk →
Klaudija ir bez datora, jo viņas dators saplīsis. Tā nu no Klaudijas kādu laiku laikam nebūs ziņu.
Toties es lasu komentārus un smaidu.
Kāda Alexa saka:
esmu dusmīga uz tevi neduadz, tavs blogs informē visus puišus kas so izlasa par to kā šī lieta notiek, meitenēm rodas problēmas dēļ tava bloga.. jo puiši, vīri, draugi sāk saskatīt līdzibu …
Lasīt tālāk →
Esmu Klaudija. EM man piedāvāja turpināt rakstīt šajā blogā un es piekritu. Rakstīšana gan sanāks reti, bet
iesākumā centīšos jūs iepazīstināt ar sevi.
Kādreiz biju ļoti izmisusi pusaudze. Vecāku dzerstīšanās un nemitīgie strīdi ar aizbildni mani iedzina
depresijā, nu protams, arī neveiksmīgā mīlestība un mūžīgais naudas trūkums (krīzes tolaik Latvijā vēl nebija). Es
nepārtraukti jutu, ka man nepietiek naudas …
Lasīt tālāk →
Šķiet, ka ir pagājis tik ilgs laiks jau, kopš es vairs nestrādāju, un mana dzīve ir mainījusies. Patiesībā tikai daži mēneši. Vienīgais atgādinājums par pagātni ir palicis šis blogs. Ikdiena ir tik pilna ar jaunu dzīvi, ar jauniem notikumiem, ka es vairs pat nedomāju par to, kas ir bijis. Jā, es brīžiem atceros vietas, kur …
Lasīt tālāk →
Komentāros man vaicāja, vai varu ieteikt kādu aģentūru Rīgā, ar ko strādāt. Diemžēl nevaru ieteikt. Es varu pateikt, kas bija tā vienīgā normālā, un kā sazināties īpašnieku, bet es nevienai neiesaku tur strādāt. Noteikumi nav izdevīgi un īpašnieks ar sievu ir ar lielām pretenzijām pret visu. Tāpat arī par drošību nav nemaz padomāts. Ir tikai …
Lasīt tālāk →
Es reiz stāstīju par meiteni, kura mani uzrunāja citā blogā, kurai tad bija tikai 16 gadu, un kura vēlējās strādāt šādu darbu. Jau ir pagājis vairāk nekā gads, mēs ar viņu sarakstāmies joprojām. Viņai jau ir 17, vēl pēc pusgada būs 18. Viņa turpina mācīties skolā, turpina ik pa laikam piestrādāt. Viņa kādu laiku meklēja …
Lasīt tālāk →
Te, komentāros, kāds iekopējis stāstu par Belle De Jour, par to, kā viņa atklājusi savu vārdu, nodarbošanos un visu pārējo. Arī par viņas blogu esmu lasījusi teoriju, ka tas viss esot izdomājums, ka viņa neesot īsta.
Te, komentāros, man tiek arī ieteikts pateikt, kas es esmu.
Es esmu parasta sieviete. Es šobrīd vairs nestrādāju. Es nodarbojos ar …
Lasīt tālāk →