Pēc mazās atpūtas man tagad ir darba pauze. No vienas puses ir tā, ka man ļoti gribējās vairs nestrādāt, no otras puses ir citādāk. No otras puses ir tā, ka es jau ik pa laikam esmu iedomājusies, ka esmu palaidusi garām tik daudz laika, kad varēju dzīvot labāk, vieglāk un mierīgāk, tik daudzus gadus. Es esmu palaidusi garām visus tos gadus, kad es biju jaunāka, un man nebūtu jātēlo gandrīz 10 gadus jaunāku. Tā vietā es tiku pie daudziem gadiem ar neciešamiem darbiem un nepārtrauktu naudas trūkumu. Bet varēju taču toreiz nepārtraukt, turpināt. Ja tagad šī mana pauze ieilgs, un ja es izdomāšu, ka jāatgriežas pie darba ar pilnu sparu, tad, iespējams, jau būs par vēlu. Muļķīgi jau teikt, bet jaunāka es nepalieku, un šajā darbā tirgojas jaunība.
Man nav nekādu zelta kalnu un uzkrājumu. Es nekad neesmu strādājusi ilgi bez pārtraukuma. Vienmēr tas ir bijis īsu laiku, un tad dažus mēnešus atpūta. Pauze. Un tad atkal īsu laiku. Es nekad neesmu bijusi no tām, kas dienas laikā var sapelnīt ap 1000. Neatkarīgi no tā, kāda ir stundas maksa, vai tie ir 300€ par stundu, vai 100€. Es nekad neesmu bijusi no tām, pie kurām klienti nedēļām uz priekšu piesakās un stāv rindā. Jā, jā, ir tādas. Vienu tādu sauc Nadja, viņa ir no Jūrmalas, tik pat gadu, cik man, silikona implanti krūtīs, katru vakaru smagi jo smagi alkohols un mazs bērns mājās. Seja nedaudz nodzerta, bet krūtis gan skaistas. Un pie viņas stāv rindā, kad viņa kaut kur aizbrauc. Aizmirsu pieminēt, ka viņa runā tikai krieviski. Nadja vienmēr nedēļas laikā sapelna sev ap 10 000€, neatkarīgi no maksas. Aptuveni šāda summa ir gan ar 300 stundā, gan 150. Mana summa vienmēr ir bijusi vidēji 10 reizes mazāka.
pievienot Sekoman.lv
Nu ja alkohols dod 10x lielāku peļnu, varbūt ir vērts iedzert ar klientiem?
Katram piedzimstot tiek piešķirts noteikts daudzums dzīves. Zināms daudzums ir atvēlēts miegam, ēšanai, gulēšanai, slinkošanai, lasīšanai, slimošanai, zobu bakstīšanai. Tas nav neierobežoti. Uz poda cilvēks savā dzīves laikā sēž kādas 50 000-75 000 reižu, noguļ trešdaļu mūža utt. Mēnešreizes sievietēm produktīvā vecumā ir ap X reižu…Nezinu cik, bet var saskaitīt… Šie skaitļi nebūt nav bezgalīgi. Visam Dieviņš, Māte Daba, Evolūcija, vai ,sauciet to vienalga kā gribat, ir iedevusi kvotas. Visu var sakaitīt. Viasam pretī ir skaitlis. Visam! Pieņemiet to kā faktu. Kā kaut ko, kas iecirsts skurstenī un nav maināms. Fatāli. Pieņemiet to kā resursu kopumu, kas jums ir dots. Arī mīlestībai, arī seksam. Varat to tērēt gan ātri ,gan lēni, bet limitu pārsniegt nevarat. Mīlēt var platoniski, ilgi, kā Bernards Šovs, mīlēt var ātri, kvēli un agresīvi kā Romeo Džuljetu. Nav svarīgi kā, bet jo intensīvāk to darīsiet, jo ātrāk tuvosieties limitam, jo mazāk atlikuma jums paliks. Tāpēc cilvēki – zvaigznes izdeg ātrāk. Prāts arī ir kvotēts. Tāpēc ģēniji mirst ātri. Tāpēc kvēlie mīlētāji izdara pašnāvību. Tāpēc Van Gogs juka prātā…. Bija man kāds draugs. Bohēmists. Dzīvoja ātri, ļoti ātri, Ņēma no dzīves visu. Bija sabiedrības centrā, harizmātisks, sievietes krita uz viņu kā mušas, samaitāts, erudīts, asprātīgs un gudrs. Dzīvoja ātri, iztērēja kvotas, saslima un nomira. Dega spoži, bet ātri. Varbūt tā arī vajag, nezinu, bet Dieviņš, māte Daba, vai ka tur to sauc, sagaida, ka tu ar to dzīves mašīnu brauksi vienmērīgi, nevis riteņi brauks ātrāk un motors lēnāk. Citādi tā izjuks. EM, vai Tu jau nesāc izjukt?
Un vēl, lasot tavus emuārus sapratu vienu domu- Tu neesi mauka, bet dari maukas darbu. Emuāri pieder Geišai, ne mauku mājas prostitūtai. Ja vien vēl vari- mācies japāņu valodu un brauc uz Japānu. Tur sarunas pie vakariņām, te vibrators resnam vecim pakaļā . Ja vien, Ja vien vari paspēt – pirmo sirmo matu un grumbu vēl nav tik daudz. Ja nevari- tad viss, dzīve beigusies, jeb tagad riposi tikai no kalna lejā..
Ha, tās japānas geišas pieder tikai idealizētajai pagātnei. Šodien Japānā ir tikai hentai un skolnieču biksīšu automāti.
Kintu zina ko saka, aizmirsti geišas…
Nezinu, nezinu – atšķirībā no samurajiem geišas vēl pastāv.
viņa jau nedzer ar klientiem, viņa dzer viena pati.