Atgriežoties pie tēmas par STS un kontracepciju, es atcerējos par divām meitenēm, kas uzskata, ka hormonālā kontracepcija ir veselībai bīstama. Viņas iztiek tikai ar prezervatīviem. Vienai pēdējo divu gadu laikā ir bijuši seši vai septiņi aborti, otrai tikai četri. Viņas abas strādā. Zinu arī vienu citu, kuru tas neuztrauc, jo viņai ir pārliecība, ka viņa ir neauglīga. Viņa tā strādā jau kuro gadu, un ne reizi nav nejauši palikusi stāvoklī. Atgādināšu kārtējo reizi, ka viņas visas ik reizi izmanto prezervatīvus. Man tomēr liekas, ka, lai arī kādu potenciālo ļaunumu organismam spēj nodarīt mākslīgi uzņemti hormoni, tas noteikti ir mazāks par to, kāds rodas pēc septiņiem abortiem. Pat pēc viena aborta.
Iesaki šo rakstu arī saviem draugiem.lv: 
pievienot Sekoman.lv
hormoni ne tik ļoti bojā sievietes veselību, daudz lielāku problēmu tie nodara bērnam, ja pēc ilgstošas lietošanas tomēr tiek pieņemts lēmums palikt stāvoklī. sievietes organismā uzkrātie hormoni neļauj tam attīstītis normālā ceļā.
Pilnīgi piekrītu. Un pareizi dari, lietodama vienlaicīgi gan prezervatīvus, gan hormonālo kontracepciju, jo tādā veidā efekts ir teju 100%. Turklāt, ņemot vērā tevis rakstīto par vīriešiem, kuri sevi aiztiek un pēctam ar tādām rokām aiztiek Tevi, vīriešiem, kuri dursta prezervatīvus, ir gudri lietot abas kontracepcijas metodes.
Pēc hormonālo līdzekļu lietošanas pastāv ļoti liela iespēja, ka bērnu pēc tam nebūs nekad, vai arī palikt stāvoklī būs ļoti sarežģīti.
Tas, vai risks viņus lietojot/nelietojot attaisnojas, jālemj katram pašam
Poza: Gudrā prostitūta (ir filma Gudrā Blondīne, EM to pārfrāzē un spēlē Gudro Prostitūtu)
Formāts: konservatīvās sabiedrības kacināšana- re kā es varu rakstīt par aizmirstiem tamponiem, A-leveļiem , atļaušanās būt merkantili utt. Paštīksmināšanās par to – re kā es to varu atļauties, re kā es to māku noformulēt…
Pamatojums : Nauda: jeb sliktā Latvija, kas piespiedusi nabaga meiteni šādi pelnīt naudu.
Morāle: nav . Morāle vienmēr ir pret kaut ko. Pret kristīgo sabiedrību, pret musulmanisko, konservatīvo, vecākiem, bērniem. Noņemam pamatu (aizbraucam tālu, tālu) un morāles nav- paliek tikai savs egoisms. Nometam šo sabiedrības uzspiesto čaulu, attīrāmies, atbrīvojamies… jauki, tīŗas kārtis uz galda…
Komforts: nav –emuārā galīgi nejūt misijas apziņu. Darbs, kas nepatīk bet, kas tiek darīts piespiedu kārtā. „Dirty Jobs” ir raidījums Discovery kanālā. EM apgalvo, ka jebkurš darbs ir darbs, lai cik „dirty” tas nebūtu. Prostitūcija un zivju pakošana pie konveijera no šī viedokļa esot tas pats… tikai te arī maksā… Tas, ka EM šis darbs nepatīk, laikam ir tas sliktākais viņai, citādi visas sastāvdaļas savienotos un būtu Mare #2
Secinājumi: atmetam puritānismu un domājam, vai var piekrist EM domai, ka nauda nesmird un darbs ir darbs. Ja pasūtam pensionēto latviešu valodas skolotāju vienu māju tālāk, tad viss sanāk, bet:
- EM ir par gudru šim darbam. Vieglāk būt Marei, kurai nav smadzeņu ,un kura ir apmierinātāka ar dzīvi;
- EM tērē ne tikai ārējos, bet arī savus resursus. Tas, manuprāt, ir tas negatīvais. Vai apmierinot simtiem smirdīgu veču , EM spēs normāli būt sabiedrībā, būt ”majās” kādreiz, būt ģimenes cilvēks? Vai EM var būt jauns draugs? Gan cilvēciskā , bezpolu, gan fiziskā nozīmē? Vai EM ir mentāli spējīga radīt bērnu un to mīlēt? (es nerunāju par fizisko pusi). Manuprāt, nē, vairs nē. Šis resurs ir iztērēts večiem , vai gandrīz iztērēts. Ir palikusi sieviete. Ar ķermeni, bet tukša.
Popāzi, nodefinē “ļoti liela iespēja” – 0.1%, 1%, 10%, 50%, 95%?
“Ra”, “Popāzis” – vai jūs vispār zināt, kas ir hormoni?
Piedod mememe, bet es neesmu ārsts, nevaru precīzi nodefinēt, izsakos tik pēc redzētā un pieredzētā.
Ja tevi tiešām tas uztrauc, parunā ar google, domāju, tur bēdu stāstu būs daudz, vari arī aiziet uz slimnīcas attiecīgo nodaļu, šķiet, ka Linezerā, nodaļa vienmēr pilna.
“Popāzi” un “ra” nezinu, kāda Jums pieredze un cik zinoši esat medicīnā, bet izskatās, ka Jums būtu jāizglītojas un mazāk jāskatās meksikānu seriāli, vai vismaz jācenšas dzīvot šinī gadsimtā…
Hormonālā kontracepcijai nav ietekmes ne uz bērna attīstību, un nemazina iespēju palikt stāvoklī…
Pašreiz Latvijā pieejamie hormonālās kontracepcijas līdzekļi ir jaunākās paaudzes zemas devas preparāti. Un nekādas blakusparādības, kas saistītas ar grūtniecību nav novērotas. Un starp citu sievietēm, kuras NElieto hormonālo kontracepciju, ir lielāks risks iegūt labdabīgas krūts dziedzeru saslimšanas, dzemdes un olnīcu vēzi.
Nu re – ārsts neesi, bet spēcīgus apgalvojumus kā “pastāv ļoti liela iespēja, ka bērnu pēc tam nebūs nekad, vai arī palikt stāvoklī būs ļoti sarežģīti” izteikt patīk.
Es nenoliedzu hormonālās kontracepcijas potenciāli negatīvo ietekmi uz spēju pēc tam palikt stāvoklī (starp citu, nepaslinkoju un google pameklēju pētījumus par saistību – vienā tika secināts, ka pēc šīs metodes lietošanas vajadzīgs 2x ilgāks laiks līdz bērna ieņemšanai), bet esmu pret tendencioziem apgalvojumiem. Ja varbūtība vinnēt valsts loterijā pieaug divas reizes, no 0.1% līz 0.2% vai tā, taviem vārdiem ir “ļoti liela iespēja”?
Turklāt – kādu risinājumu Tu piedāvā? Iztikt bez hormoniem un riskēt ar nevēlamu grūtniecību (kas visticamāk seko aborts)? Vai atturēties pavisam?
Manuprāt, kamēr nekas labāks nav izdomāts, hormonālā kontracepcija konkrētām sabiedrības grupām ir labākais variants. Respektīvi, jāizvēlas mazākais no ļaunumiem.
Es neko nepiedāvāju, tik izteicu savas domas, kas balstītas uz paša rūgto pieredzi.
“Popāzis”, vai nespēji radīt mazuli?
piedošanu, ja mans komentārs nebija pareizs, vnk paļāvos, ka to, ko man ir teikuši cilvēki, kurus uzskatu par pietiekami gudriem šajā jomā, var droši teikt tālāk. nākamreiz pirms komentēšanas pameklēšu sīkāku info
Hormonālā kontracepcija šķiet forša līdz brīdim kad pēc 20 gadiem tev ir krūts, dzemdes kakla, olnīcu un endometrija vēzis. Metastāžu pilnas plaušas un no neveiksmīgās ķīmijterapijas nogājušo matu kušķis rokā. Tu skaties uz sevi spogulī un ienīsti to, ka tev nav krūtis, jo vienkārši vēzis viņas ir paņēmis. Tas nav tā vērts. Nosieniet olvadus, kāpēc taisīt miljons abortu? Vajag apziņu, ka vari radīt bērnu? Tomēr grib justies kā sieviete, kaut arī sevi sen pārdevusi. Rakstīts jau viss tik ārkārtīgi poētiski, bet tas tomēr ir vienkārši zemiski. Zem sievietes goda.
Hormonālai kontracepcijai ir gan ietekme uz grūtniecību, jo nav ieteicams 3 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas palikt stāvoklī, jo ir lielāks risks bēranm būt ar patoloģijām un iespējai dabūt viena bērneļa vietā pat 6us (tāpēc jau dzimst tie piecīši utt.). Un ir tieši otrādi- pēc hormonālās kontracepcijas vieglāk paliek stāvoklī.
Es nekādi nesaprotu, ka tik gudra sieviete, kas sevi padarījusi par sexa mašīnu vēl uztraucas par abortiem. Kas tev vēl bērni vajadzīgi? Nosien olnīcas un rukā tālāk. Fiction story.
Nu nezinu! Vairumam komentāru nevaru piekrist! Kaut kur jau pamatos taisnība – hormonālā kontracepcija ir risks, bet visur saskatīt ļaunāko iespējamo outcome arī nav diez ko veselīgi.
Ar laiku jau metodikas, terapijas un līdzekļi attīstīsies un tad visi HIV, grūtniecības un citas problēmas vairs nebūs tik skaļas.
Pagaidām gan uzskatu, ka sievietei tavā profesijā, EM, ir cītīgi jārupējas par savu veselību. Un jāpiekrīt vien ir, ka hormonālās tabletes nodara daudz mazāku kaitējumu kā nevēlama grūtniecība vai avārijas kontracepcija, bet uz prezīšiem nekad nevar paļauties.
Savukārt, meitenēm, kam partneris mainās reizi mēnesī vai retāk gan neieteiktu aizrauties ar tabletēm. Šeit tablešu seku risks varētu būt augstāks par grūtniecības risku.
Bet tas, protams, jāizvērtē katram pašam.