Mare šodien no rīta aizbrauca. Viņai joprojām bija mirstamvaina. Knapi kājās turēdamās devās uz autobusu. Braukšot pie māsas. Vēlāk zvanīja viņas māsa mājas saimniecei, un kliedza, ko mēs te ar viņas māsu izdarījuši, jo māsa mirstot, esot slimnīcā un neviens nesaprotot, kas ar viņu notiek. Saimniece izstāstīja par narkotikām visu pārējo, kliegšana mitējās. Es jūtos atvieglota, jo mājās ir miers. Tāpat prom ir arī klonu armija, kas visu laiku savā starpā rīkoja scēnas.
Iesaki šo rakstu arī saviem draugiem.lv: 
pievienot Sekoman.lv
zheel Mares bet pati vien vainiiga.
Noveelu tev neiekulties taadaas nepatikshanaas.
Nu tad jau ko, ja Mare un klonu armija ir projām, tad jau tev darbiņa ar tā varētu gadīties vairāk?
Diez… naak praataa viena lieta – ja darbs tev patiik tad ir labi, bet ja ne tad cilveeks meklee mierinaajumu kaadaa atkariibaa… jo pasham nav stiprs gars un gribaspeeks – jeb teikt taa ka khermenis valda paar praatu ( miikstmiesis)…
Lai vai kaa man tomeer patiik cilveeki ar stipru praatu – jo no tiem var maaciities – jo tomeer vinhu dziive ir vinhus ir noruudiijusi…
nez… tomeer buutu interesanti uzzinaat kaa tu attiecies pret to ka tev paziistams cilveeks nomirst – shai gadiijumaa Mare?…