Mēs gandrīz visas to saucam par darbu.
Man šodien bija viens darbs – man vakar bija pieci darbi – man tagad jāskrien, darbs gaida.
Daudziem to ir grūti pieņemt. To, ka tas ir darbs. Un to, ka mēs visas to uztveram par darbu.
Kad es braucu strādāt, es braucu uz darbu. Kad es esmu ar klientu, es strādāju. Kad es izvēlos fotogrāfijas, tas līdzinās CV un pieteikuma vēstules rakstīšanai. Es mēģinu sevi pārdot. Es mēģinu parādīt klientiem, ka es esmu tas, ko viņiem vajag, un tajā pat laikā mēģinu paturēt prātā, ka katram drīkst būt sava gaume un savas vēlmes. Tāpat kā darba devējam, kuram nederēs kurš katrs kandidāts.
Un ja man par to maksā, tātad tas tiešām ir darbs.
Un varbūt arī gribētos kādas sociālās garantijas. Man varbūt arī nebūtu pretenziju maksāt nodokļus. Tas gan pagaidām tā tīri teorētiski tikai, jo tādas iespējas taču nav. Grieķija ir vienīgā zeme, kur šādi strādājošas sievietes drīkst oficiāli iet pensijā un saņemt pensijas, kā arī drīkst oficiāli tā strādāt.
Es jau ilgi mēģinu atrast kādu vispārēji saprotamu argumentu tam, ka tas ir īsts darbs. Normāls darbs. DARBS.
Kā tas nākas, ka sētniecēm garāmgājēji neprasa – kad tu atradīsi normālu darbu, cik ilgi tu vēl tā strādāsi?
Vai tām, kas strādā fabrikā, kurā taisa Rīgas šprotes – vai tās fabrikas darbiniecēm, ik vakaru, mājās pārnākot, vaicā – un kad tu sāksi strādāt īstu darbu, šādi taču tu visu mūžu nedzīvosi?
Vai sanitārēm slimnīcā – vai viņām katru dienu darbā pajautā, kāpēc viņas ir izvēlējušās tādu dīvainu nodarbi, vai tad tiešām tas viņām patīk, vai tad nu nemaz negribas tādu darbu, kur var justies kā cilvēks?
Kāpēc jebkas cits ir „īsts” un „ normāls” darbs?
pievienot Sekoman.lv
Mīļā, Tu sāc atkārtoties
Kāpēc vispār cilvēki izdomā, ka kaut kas ir labs bet kaut kas cits — nē? Kāpēc visu dienu skatīties uz plikiem sīčiem pludmalē ir OK, bet nejauši ieķert vienu foto kadrā — noziegums? Kāpēc tās pašas sievietes, kas pludmalē bez problēmām staigā visdiegainākajā bikini, spiedz, ja svešinieks nejauši ierauga viņu vienkāršā, baltā apakšveļā? Kāpēc bērēs ir jāvelk melna krāsa? Kāpēc divas vienādas vakarkleitas ir katastrofa? Kāpēc…?
Atbilde visam viena — cilvēki ir stulbi, samāksloti un ārišķīgi. Neprazdami tikt galā ar tiešām svarīgām lietām, piešķir jēgu tukšām stulbībām un tad visu dzīvi pakārto tām. Tavu profesiju reliģija ir iecēlusi grēku kārtā, tāpēc vēl ilgi uz atzīšanu necerēt.
Kā tad ar slaveno Amsterdamu? Tur tad tā nav oficiāla profesija ar nodokļiem un pensijām?
Un kā tad ar Vāciju? Cik zinu tur ar šis te ir oficiāli un ar nodokļiem…
Mjā, ir taču cilvēka ĀRĒJĀ un IEKŠĒJĀ telpa, ja tu pārdod muskuļus, smadzenes vai kaut vai savu izskatu, tad tas ir darbs. Bet tiklīdz tu sāc pārdot savas gļotādas vai citus iekšējos orgānus, tu pārdod pats SEVI. Bet turpini vien sapņot, ka tev ir darbs – esmu gana perverss.
ir darbs, ir. un, nojaušu ne no tiem vieglākajiem. un vispār spēju iedomāties vēl tikai vienu tikpat grūtu – un tā ir manā uztverē slēpta prostitūcija, kā es dēvēju to, kā sievietes ir gadiem gatavas pārdoties vienam vīrietim, un to neviens nepeļ un nezākā, un nesauc par ļaunu. bet ..
es to vienmēr uzskatīšu tieši par tādu pašu sevis pārdošanu, tikai atšķirība tāda, ka neslēptas prostitūcijas gadījumos sievietei, ja viņa ir gana iekšēji stipra ar to ir tieši jāsadzīvo fragmentāri un pārējā laikā tomēr var atļauties būt savādāk, bet tajos otrajos – tajos viņas spiestas sadzīvot ar to 24/7. un mazliet jau apbrīnas vērtas gan vienas, gan otras.
Vienmēr ir licies netaisnīgi tas, ka sieviete, kura pelna ar savu ķermeni tiek noniecināta/nolīdzināta līdz ar zemi, toties smalko un bagāto papucīšu meitiņas, kas pirkstu nav pakustinājušas savas dzīves labad, celtas saulītē kā smlakākās sabiedrības dāmas.