Daudzas vietas, kurās esmu bijusi, un arī kurās neesmu bijusi, sevi pasniedz kā darbu vidē bez stresa. Stress-free environment. Patiesībā tāda vieta ir bijusi tikai viena. Esmu iemācījusies, ka labāk nestrādāt ar vīriešiem, tas ir, vietās, kur tas, kurš ir galvenais, ir vīrietis. Vienīgā vieta, kas bija patiešām bez stresa, bija tāda, kur bija tikai sievietes. Divas sievietes, kuras senāk pašas tā strādājušas, un abas draudzenes izdomājušas, ka vēlas uztaisīt vietu, kas atšķirtos no tām, kurās viņas ir strādājušas. Un vieta tiešām bija atšķirīga, vislabākajā nozīmē. Ne reizi nevienu strīdu, ne reizi nevienas bļaušanas, ne reizi nevienas nesaprašanās vai pat pārpratuma, nekādu strīdu par naudu, pat neviena nepatīkama klienta! Ja galvenais ir vīrietis, tad vienmēr būs dīvainas prasības un pastiprināta kontrole. Citur man nākas redzēt un dzirdēt, kā galvenā nevar kaut ko sadalīt ar savu draugu, vai kā pa telefonu ar kādu strīdas, vai uzskata par obligātu ikvienu dialogu pārvērst bļaušanas maratonā. Iepriekšējā vietā bija narkotikas un saimnieces nespēja risināt vienkāršas, ikdienišķas situācijas. Šajā mājā saimniecei vienmēr nepietiek naudas un mēs visas esam detalizēti informētas par ikvienu viņas personīgās dzīves ķibeli, un mūsu aktīva iesaistīšanās viņas personīgajā dzīvē ir vairāk nekā vēlama, tā tiek pat pieprasīta.
Tas ir ne vien stresaini, bet arī nomācoši. Es te esmu strādāt, ne svešas dzīves novērot un tajās piedalīties. Man mēdz pietrūkt tās stress-free vides.
pievienot Sekoman.lv
Izlasīju visu blogu. Ar interesi. Ja tas ir izdomājums, tad ģeniāls. Ja emuārs, tad nozēlojams
Gudra sieviete, kas nokļuvusi ne tur ,kur īsti gribētos. Prāts ir viņas nelaime, kā teica krievu klasiķis. Vientuļa, ļoti vientuļa. Viss blogs ir viens vienīgs dvēseles kliedziens. Ja EM dzīve būtu pašpietiekama, viņai pat negribētos šādi izpausties. Discovery rāda ciklu „dirty jobs” , EM mēģina to ilustrēt- doma ,kas caurvijas ir – jebkurš darbs ir darbs un ir jāvērtē tikai kā darbs. Konservu ražošana, birojs, prostitūcija…Puritāniskā sabiedrība balstās uz zināmiem kanoniem un , ja tos nomet nost, tad daudz, kas vienkāršojas , kļūst pieņemamas. Piemēram, poligāmija austrumos ir normāla, kamēr eiropiešiem šķiet perversa. Vai peldkostīms pludmalē ir normāls, kamēr teātrī tā bitu izvirtība. Blogs ir mēģinājums savu vērtību sistēmu nopamatot, jo pašai sirds dziļumos šādas pārliecības nav. Itkā viss sanāk – nometam aizspriedumus, neizliekamies, ka materiālā puse nav svarīga un visam vajadzētu salīmēties kopā, Bet kaut kā nesanāk. Nav tāpēc, ka dzīve tiek dzīvota pārāk intensīvi. Sajūtas, attiecības, jūtas, bauda tiek iztērētas ātrāk, citiem un neatgriezeniski. Ar māŗciņām tiek maksāts par daļu no dvēseles, par daļu no sevis, savas nākotnes. EM, Tu izdegsi… Nepārproti, es nepārmetu šo naudas pelnīšanas veidu, bet man ir žēl, ka tu tērē sevi. Fiziski varbūt būsi vēl ziedoša, bet ar tukšu skatu. Draugu tev vairs nebūs. Draugu – draudzības nizīmē, bez dzimumu atšķirības. Paziņas – jā. Labi paziņas ar ko kopā pavadīt laiku – noteikti. Draugi nē. Ģimene – nekad , jo kaut kas ir jādod pretī, bet nebūs ko – vairs
Anonymous, nepatīk – nelasi!
Lūdzu, turpmāk šādus komentārus iesāc ar “Man šķiet, ka…”, nevis viszinīgi bārsti apgalvojumus kā “Tu izdegsi”, itkā Tu pazītu EM!
EU MĪĻĀ tu sāc runāt par pārāk sadzīviskām lietām kuras mums apkārt ir katru dienu!
bez vīriešiem mēs tāpat nevaram un tu to zini.
vīrieši ir stress bet arī bez tā nebūtu interesanti. atgriezies pie trakajām meičām tavā darba vietā un viņu lamāšanos un pie tā kādi ir tie veči. vēljoprojām favorīts ir tas kurš prezervatīvus sāka ar saspraužamo adatu durstīt. kur tādi fenomeni rodās…(?)
bet nu lūdzu – padari manu ikdienu košāku pastāstot par savu ikdienu. VEIKSMI
kkas nav.,nav teksti kadi bija sakuma,kkas skiet izdzisis.. tada sajuta, ka pirmajos rakstos jau esi pateikusi visu,un tagad paliek tikai paardomas par temu (ko nu katru reizi izdoma)
tiesham ar interesi visu laiku sekoju lidzi,bet ta kaa palenam shis pasakums izdziest. Saku to ar zhelumu,un ceru,ka gribi nodomaat ka kluudos !
Jā, man arī pietrūkst stresa-free vides, pat strādājot “normālu” darbu
Man no pirmā komentāra uzdvingoja pēc sīvā, un tas ir labvēlīgs veids kā par to domāt.