Šajā valstī Kleo pirmais darbs bija tāds, ka pirmo divu nedēļu laikā viņa uzzināja tik daudz jauna par vīriešiem, kā nebija uzzinājusi savos iepriekšējos 36 gados. Viņai tagad esot riebums pret vīriešiem. Man nav riebuma. Es klientus neuztveru kā vīriešus. Lielākoties es viņus uztveru kā laiku, kas ir jāpavada, kam vienkārši jāpaiet. Es pat nepiefiksēju, kas notiek apkārt un ko es daru. Kad es esmu ar kādu, kas nav klients, kas mani interesē un man patīk, tad viss ir citādāk. Pat ja mans darbs lielākoties ir sekss, manā uztverē tas nav sekss. Tas nav nekas. Tas ir laiks, kam jāpaiet. Tas ir kā sēdēt ofisā, kad dienas darbi ir padarīti, bet jānosēž vēl pēdējās 30 minūtes līdz pieciem, kad beidzas darba diena. Kad sekss ir sekss, viss ir citādāk. Es par vīriešiem neesmu uzzinājusi neko jaunu. Tikai to, ka visi vīrieši nav vienādi, bet tas nav nekas jauns, es tikai regulāri gūstu tam apstiprinājumu. Ja viens klients ir kretīns, tas nenozīmē, ka visi klienti ir kretīni, it sevišķi tas nenozīmē, ka visi vīrieši ir kretīni. Ja vienam patīk, kas īpaši dīvains, tas nenozīmē, ka tas pats patiks visiem citiem. Ārpus darba es varu brīvi izvēlēties ar ko pavadīt savu laiku, ar ko veidot attiecības vai pavadīt vienkārši vienu nakti kopā, un kad tas nav darbs, viss ir citādāk.
pievienot Sekoman.lv
Kā Tu vērtē eskorta pakalpojumu tirgu Latvijā?
Labs un interesants blogs. Izlasīju visus ierakstus – liela daļa patiešām labi un interesanti. Vienīgi šķiet, ka Tev garlaicīgi ar laiku paliek visu dienu būt gatavībā un beigu beigās nekas nenotiek… Neesi domājusi pati par savu biznesu šajā jomā – zināšanas taču Tev pietiekami? Kļūt par tādu kā Vecmāmiņu-jumtu citām!? Lai veicās ar rakstiem – gaidīšu turpinājumus.
Vai tavs darbs gadījumā nenopliecina sajūtas ko gūsti no seksa, jo man šķiet, ka viss patīkamais, ko gūsti parāk bieži, agri vai vēlu paliek neinteresans un sliktākajā gadījumā pat nepatīkams? Es ļoti šaubos vai darba laikā tu vari tā vienkārši atslēgt savus baudas receptorus un neko nejust, nu tā varbūt ir augstākā klase šajā amatā!
man toties rodas jautājums – vai pēc tā visa, kas notiek ‘darbā’, Tev vēl ir iekšā veidot kkādas attiecības ārpus darba? Pēc sevis spriežu, ja mani pārāk bieži un daudz apgrābsta (kad nav tāds viens ilgstošs partneris), man ir līdz ūkai un nesagādā nekādu prieku. Tieši otrādi – kādu laiku gribas, lai mani neaiztiek. Tev, šķiet, tas lāgā nav iespējami. Varbūt paņemot atvaļinājumu.. hei, jā, starp citu, vai jums tur ir tādi ‘atvaļinājumi’, kas ilgāki par vienu, divām brīvām paņemtām dienām?