EskortaMeitene

Vakar tikko biju aizgājusi gulēt, sāka zvanīt telefons. Aizbraucu trijos naktī uz pilsētas otru pusi, pie precēta pāra. Vīrietis izskatījās pēc sažuvušas ķirzakas, sieviete gan smuka. Kolumbieši. Stundas laikā es sapratu, ka tā bija vīra vēlme, bet viņa sieva, nabadzīte, jutās bezgala neērti un nezināja, ko lai dara. Es redzēju, cik slikti tā nabaga sieviete jutās, un centos visu laiku pievērst uzmanību viņas vīram, sažuvušajai ķirzakai, bet sažuvusī ķirzaka gribēja tik vien, kā uz mums divām lūkoties, kā un ko mēs darām. Pagāja stunda, es apģērbos, lai dotos prom, bet nabaga sieviete kā ieskrēja vannas istabā, tā neiznāca pat atvadīties. Toties sažuvusī ķirzaka apmierināti smaidīja un, šķiet, pat nemanīja, kas notiek ar viņa sievu. Laimīga ģimene?
Atbraucu mājās, nomazgājos, priecīgi iekāpu gultā, un atkal iezvanījās telefons. Atkal cēlos, ģērbos, devos atkal uz citu pilsētas galu, kur mani gaidīja jauns puisis, kurš pie manis jau nesen bija te. Viņam gan bija mazāk naudas, nekā ir mana minimālā summa, ko prasu par izbraukuma stundu, pat mazāk, nekā minimālais par stundu, atbraucot pie manis, bet es padomāju, ka ja reiz es jau tā pa nakti neguļu, lieka nauda nekaitēs. Tas bija tas pats, kurš drīzumā grasās precēties un vēlējās mani savā vecpuišu ballē pēc dažām nedēļām. Es ļoti vēlējos viņam pajautāt, vai viņš tiešām vēlas precēties, ja reiz viņam vajag mani.
Un es parasti nestrādāju pa naktīm. Pa naktīm es lielākoties guļu. Šoreiz bija izņēmums. Mājās biju septiņos.

Iesaki šo rakstu arī saviem draugiem.lv:

pievienot Sekoman.lv