Vakar bija diena bez darba. Bez neviena klienta. Gan man, gan Marei, gan jaunajam gejam, kura vārdu es neatceros, Alehandro vai Antonio, vai Angelo. Mare pa nakti skrēja uz mauku bāru pēc kokaīna, jo nevarot tā mierīgi visu dienu nosēdēt. Atskrēja priecīga ar pusi grama, stāstīja, kā esot iepazinusies ar meiteni, kas te vēloties strādāt, rīt viņu atvedīšot. Mare pati rīt grasās braukt prom. Pat ja muļķe un narkomāne, viņa ir mierīga un ar viņu vienā mājā ir viegli sadzīvot. Citas mēdz būt tādas, ka vienīgā vēlme, viņas ieraugot, ir atrast kādu smagu priekšmetu un tad no aizmugures, pa galvu, vairākas reizes… Viskaitinošākie ir tie cilvēki, kas neprot normāli sarunāties, un sarunāšanās laikā nepārtraukti mēģina man piebakstīt vai plivina rokas gar acīm, bet vienkāršu sakāmo nevis pasaka, bet izkliedz. Latīņamerikas kultūra. Vai staigā pa māju, dzied un dejo savas mūzikas pavadībā, un nepārtraukti nāk „atrādīt” savas dejas un dziesmas un pieprasa, lai uz viņiem skatās un komentē veikumu.
Tā kā vakar nebija darba, Mare aizgāja uz krāmu veikalu un nopirka sev kasti ar diskiem, kuros ierakstītas visas Texas Ranger sērijas. Šodien jau kopš agra rīta sēž kā pielīmēta pie lielā televizora un skatās, ik pa laikam izvdvešot – cik viņš skaists! Tas par Čaku Norisu. Centos viņai pastāstīt par Čaka Norisa jokiem (tiem, kas līdzīgi Kiriljokiem), bet viņa nesaprata.
pievienot Sekoman.lv
Čaka Norisa jokus nesaprot, Čaks Noriss liek saprast jokus par sevi.
nepiedalīšos šajā balagānā, čomi! ;p
Kiril, nu kāpēc tā? Man patīk, ka tu mani lasi!
Janka, ČN rullē, vismaz mūsu bordelī!