EskortaMeitene

Lielākoties aģentūru viesstrādniecēm ir samērā drakoniski noteikumi. Es uzkāpu uz dažiem grābekļiem, tagad no tādiem izvairos. 50% peļņas pašai, 50% aģentūrai. Pašai no savas peļņas jāapmaksā dzīvošana vismaz **** viesnīcā. No savas peļņas jāapmaksā puse taksometra izdevumu, kad jābrauc pie klientiem. Protams, pašai no savas peļņas jāpaēd un jāizklaidējas, un tā kā vienmēr jābūt savas vismaz četru zvaigžņu viesnīcas tuvumā, kurai jāatrodas pilsētas centrā, tad ikvienas pusdienas izmaksā sālīti.
Var arī dzīvot dzīvoklī kopā ar citām dūdiņām, strādāt tikai izbraukumiem, pašai apmaksāt taksometra izdevumus, pašai uz pusēm ar citām dūdām maksāt par dzīvokli, kurš, kā pēcāk izrādās, maksā trīs reizes mazāk, nekā tiek iekasēts no mums katras.
Ak, jā, daudzām aģentūrām ir arī ekstra, viņas mēdz apmaksāt pusi no ceļa izdevumiem uz konkrēto valsti, kur braukt strādāt. Pēcāk gan arī izrādās, ka biļete maksāja mazāk nekā tika pateikts, un pati esmu atdevusi nevis 50% no biļetes cenas, bet vismaz 80%.
Tad vairs nav būtiski, ka par stundu maksā 250€, ka ir divi klienti dienā, vai pat trīs, jo no nopelnītā paliek smieklīgi maz.
Šo darba metodi esmu atmetusi kā nederīgu. Strādāju uz līdzīgiem noteikumiem, naudu dalām uz pusēm, par dzīvošanu nemaksāju neko, par ceļu maksāju pati, par taksometru maksā klients, cenu sev nosaku pati, dažkārt atkarība no klienta kurpju tīrības pakāpes, dažkārt atkarībā no pulksteņa, kāds ir klientam ap roku.
Pat ja šādi strādājot darbu skaits ir mazāks, tā ir vieglāk. Es vismaz nestrādāju bez maksas vai tāpēc, lai apmaksātu kādus neesošus izdevumus. Gala rezultātā peļņa nav mazāka, bet stress un nesaprotamie izdevumi pielīdzināmi nullei.

Iesaki šo rakstu arī saviem draugiem.lv:

pievienot Sekoman.lv