Šodien pirmais klients. Uz stundu. Ja reiz uz stundu, tātad laika daudz, es tā domāju. Piedāvāju viņam kolu, piedāvāju alu. Iegāju ar viņu kopā dušā. Tad viņš sāka drudžaini staigāt pa istabu un kliegt: vai sekss arī būs, vai tikai mazgāšanās un dzeršana? Tad viņam nepatika, ka man bija somiņā tikai zaļi prezervatīvi.
Vai var vispār bez, ja viņam zaļi nepatīk?
Nē, nevar, bet viņš var aiziet līdz aptiekai un nopirkt kaut vai melnus, ja mani zaļie nav gana labi.
Nē, es esot iedomīga!
Tad viņš gribēja paņemt līdzi manas apakšbikses. Es aplūkoju savas apakšbikses, jaunas vēl pavisam, teicu, ka par to no viņa 50€.
Viņš bija ļoti sašutis, jo 150€ jau samaksājis, vai tad manas apakšbikses un dažādu krāsu prezervatīvi nav iekļauti cenā?
Nē, nav.
Tāpat kā kolu es piedāvāju uz sava rēķina.
Apvainojās. Pateica, ka te esot slikta māja, sliktas meitenes, slikti, slikti, slikti, un aizskrēja!
pievienot Sekoman.lv
Un vai palika gribot?
Man ļoti patīk Tavi raksti. Paldies par atklātību un stāstiem par piedzīvoto!
Starp citu, kādēļ numerācijā ir izlaists #28 ?
Ceru, ka nepateici, ka esi no Latvijas, bet atkal izblamēji Krieviju
Lai gan nez vai pat Krievija to ir pelnījusi.
Mēsls! …un adaptācija. Man nepatīk.
Tā jau man likās. Vienmēr visneapmierinātākie ir tie, kuri nedabon (visās dzīves jomās).
Dažbrīd, palasot teju naidīgos komentārus, kas vērsti EM virzienā – mēsls, plaģiāts, adaptācija, projekts un sazin kas vēl, gribas jautāt – kas ir tas, kas cilvēkiem liek tik ļoti ar pieri sienā skriet un neticēt? Neticat, ka šajā pasaulē vēl aizvien ir sievietes, kas strādā šādu darbu? Pabraukājiet pāris vakarus pa Avotu ielu. Jūs domājat, ka tur stāv tikai tādas ar nodzertu seju un briesmīga paskata, kurām uz sejas rakstīts, ka 9.klases tā arī netika pabeigtas? Man jums ir jaunumi. Tur stāv meitenes, kas neizskatās sliktāk par jebkuru cacu, ar kuru jebkurš no skaļajiem brēcējiem “tā nevar būt” labprāt liktos gultā, un es esmu pārliecināta, ka katrs, pilnīgi katrs no jums pazīst kādu, kas a)ir likusies gultā par naudu, b)strādājusi sexchatā, C) pazīstama ar eskorta industriju ne pēc nostāstiem. Tikai jūs to nezinat, jo šīs meitenes par to klusē. EM neklusē, vismaz ne šeit.
Vai problēma tiešām ir lapa, kas nav nevienā no bezmaksas serveriem un dizains, kas nav defaultais, zagtais no kaut kurienes? Vai tiešām mūsdienu vidusmēra blogeris ir tik aprobežots, ka nespēj pieņemt – mums visiem ir paziņas, kuriem ir paziņas, kas spēj uztaisīt kaut cik cienījamu lapu un samaksāt tos dažus Ls gadā?
Nevienas kļūdiņas viņas rakstītajā? Laikam jau šeit ierunājas parastais vidusmēra mačo, kuram ir grūti pieņemt, ka viņš, veselas 12.klases pabeidzis un, varbūt pat dažus gadus augstskolā! nespēj bez kļūdām uzrakstīt, bet te, kaut kāda, šausmas, mauka! spēj sarakstīt tekstu, kas patiešām – varbūt arī izklausās pēc latviešu prozas, bet būs labāks par to, ko jebkad uzrakstīs jebkurš no viņiem un pat nebūs iztēles auglis. Jo vidusmēra cilvēka dzīve, acīmredzot, ir tik ļoti garlaicīga, mietpilsoniska, ka tādi cilvēki kā EM var eksistēt tikai filmās, grāmatās un kaut kur, aiz okeāna. Mums, Latvijā, pilnīgi noteikti nav mauku. Un ja tomēr kāda viena ir, ka retu reizi atskrien tikai metru, ne vairāk! pāri robežai no Lietuvas (jo tur ir viss sliktais, Maksima, cūku mēris un sazin kas vēl), tad šī nelaimīgā lietuviešu mauka noteikti neprot pat burtus no cipariem atšķirt, kur nu vēl sarakstīt to kādā vēstījumā.
Un tas, ka ar visu bezmaksas seksa akciju, ar visu to, ka lepnie Jeremy un sazin kas vēl jau n-tās reizes ir paziņojuši, ka tūlīt ies un atradīs to, no kurienes šis ir tulkots, zagts vai špikots, aizvien nav spējuši atrast oriģinālu, jau vien par kaut ko liecina. Vai tāpati Natālija ar The Price bija pirmā eskorta meitene, kas jebkad uzrakstījusi par šo tēmu grāmatu? Vai piesauktā Belle bija pirmā, kas rakstīja blogu? Vai jebkurš no jums, kurš raksta blogu, ir pats pirmais, kas to izdomāja, un visi citi, kas atļaujas arī rakstīt blogu, tagad patiesībā nodarbojas ar plaģiātu?
Cik sekli. Cilvēkiem vienreiz ir iespēja paraudzīties pa durvju šķirbiņu pasaulē, kura oficiāli neeksistē. Tā vietā, lai izbaudītu to, kas ir dots, vislabāk ir noķengāt un pateikt, ka mēs jau esam pārāk lepni, lai tam ticētu (bet klusiņām, tikai klusiņām, kad darbā neviens neskatās, mēs lasīsim un komentēsim, maskējoties aiz neko neizsakošiem nikiem).
Un, es ceru, ka manis rakstītajā ir vismaz viena stila vai gramatikas kļūda. Citādāk kāds kārtējo reizi padomās, ka šis ir projekts/pašas EM rakstītais, ko ir pārlasījusi redaktoru un korektoru brigāde un tajā nav ne pilītes īstenības. To korektoru un redaktoru, kuriem noteikti ir Milzīga Peļņa no šīs lapas vai nākotnē no grāmatām un filmām, kuras Latvijā varēs pārdot ar daudzmiljonu tirāžu. Ārkārtīgi izdevīgs projekts, neko neteiksi.
Internets ir tāda interesanta lieta, kur bez gala var slēpties intrigās, melos un žņaugties patiesības palagos. Man vairāk izbrīna tie daži, kas izmisīgi un bravūrīgi cenšas ieborēt visiem, ka viņu neticība šim visam ir liela dabas kļūda nevis dabisks, evolūcijas laikā radies process. Kāpēc lietotājs/a “somebody” ir tik pārliecināta?
Ptn, kas tur dabisks neticēšanā? Ja TVNET komentāros pie atbilstoša raksta kāds lietotājs ierakstītu kaut ko no tēmas “man gan patīk par naudu sexot”, reti kuram ienāktu prātā apšaubīt, ka autors ir a) meitene, b) prostitūta. Tā vietā sāktos atbilžu gūzmas no profesijas noliedzējiem un varbūt arī kāda aizstāvja.
Tas liek domāt, ka neticība rodas nevis no kaut kādas veselīgas, racionālas vai pieredzes gaitā veidojušās skepses, bet gan vienkārši no tā, cik ļoti rakstītais neatbilst lasītāja smadzenēs izveidotajiem konceptiem. Ja galvā ir gatavs tēls “prostītūta — prātā pavāja dura, kas neko citu nemāk”, tad automātiski gribēsies ticēt visam, kas šo tēlu apstiprina (gramatiski neveikls pusteikums ziņu portāla komentāros), un neticēt nekam, kas ar iedomāto tēlu īsti nesakrīt (prasmīgi atstrādāts webs, kvalitatīva proza, autore ar vērā ņemamu “normālu” karjeru aiz muguras).
Man arī nepatiktu zaļš prezis, un ja vēl tiktu runāts par naudu vietā un nevietā laikam arī sarīkotu skandālu.
Nez kapēc gribās cerēt, ka esi forša mauka… Laikam pretējā gadījumā (nū, piemēram ar ambīcijām uz “gudrību”, bet patiesībā tikai slinka) justos piečakarēts kā lasītājs. Ķipa lasu kaukādas vaimanas par zivtiņu likteni no konservu fabrikas strādnieces.
Njam, īstenībā ir tā dīvaini, ja katrai meitenei citi standarti. Man kā klientam gribētos iepriekš zināt tieši par ko es maksāju un par ko – nē.
Somebody un Shadowbird lielā mērā piekrītu.
kur ir oriģināls?