Es esmu projekts. Es neesmu īsta. Gan jau es biju projekts vēl pirms piedzimšanas. Cik zinu, es biju rūpīgi plānota, izplānota un gribēta. Pat dzemdības bijušas izplānotas, ārsts izplānots, slimnīca izplānota, ak, cik netipiski tas bija padomju laikiem. Vēl tikai plānošanas stadijā jau bija izplānots mans vārds, vismaz tas, kas ir manā pasē, manā autovadītāja apliecībā, manos citos dokumentos. Es biju projekts jau pirms piedzimu. Tagad es esot projekts vārdā – eskorta meitene. Lieliski!
Apbēdināšu visus projektu mīļotājus – mana dzīve vairs nav projekts. Es nezinu, kur es būšu pēc pieciem gadiem, es nezinu, kur es būšu pēc gada, es nezinu pat, kur es būšu pēc nedēļas. Iespējams, ka jau rīt man šeit apniks, iespējams, ka es šajā mājā ar kādu sastrīdēšos, un izdarīšu tā, kā izdarīja dominikāniete, kura sakrāmēja mantas un aizbrauca nezināmā virzienā, ne no viena neatvadījusies. Tas bija tāpēc, ka viņa vakar nenomazgāja savus traukus, un no rīta mājas saimniece uz viņu sakliedza. Dominikāniete apvainojās un aizgāja.
Pat ja es izdarīšu tāpat, es turpināšu strādāt. Un turpināšu rakstīt.
Krish man saka:
ha-ha. laba literatūra, tikai ārkārtīgi maz no dzīves — realitāte polietilēnā iesaiņota, viltota kā divdesmitdolāru banknote. Izskatās pat ļoti labi, bet nav tās smaržiņas un faktūriņas. Koks bez saknēm. Bet lai manas emocijas nenomāc, jo teksti ir ļoti ģeniāli, un nemaz nav žēl, ka ne reāli. Bet no otras puses — vai Dali bija reāls?
Es lasu un domāju – vai tiešām nav reāli tāpēc, ka agrāk ne ar ko tādu Krish nav saskāries un tāpēc uzskata, ka tas nav iespējams?
Kas būtu daudz no dzīves? Tas, kā es ceļos no rīta, mazgājos, skuju kājas, uzmanos, lai neiegrieztu pie potītes, izmazgāju savā istabā grīdu, izmazgāju savu vannas istabu, uzvelku zaļu kleitu un rozā iešļūcenes, dodos uz apakšstāvu, pie lielā spoguļa nokrāsojos, saķemmējos, un tad gaidu klientus, bet kad kāds nāk, tad ātri velku nost zaļo kleitu un rozā čības, tā vietā velku melnu babydoll un melnas augstpapēžu kurpes, aplieku ap roku pulksteni (lai zinātu, cik ilgi vēl man jābūt ar klientu kopā, lai zinātu, kad beigsies viņa apmaksātais laiks), sagatavoju darba smaidu, un dodos?
PP man saka:
Iespējams, esmu stereotipu pārpilns kā Šlesers šoferu, bet viss šis bez nevienas gramatiskās kļūdas (nu labi, gandrīz) sarakstītais projekts ļoti atgādina… sarakstītu projektu. Jo pat visinteliģentākā no man zināmajām garīgajām prostitūtām vai prostitūtiem nespēj paraudzīties uz sevi no malas. Raudzīšanās no malas šajā blogā lien ārā kā šoferis no Šlesera. Vai, lai neatkārtotos, sieva no Kalvīša.
Ko man teikt? Es neesmu garīga prostitūta. Es esmu fiziska 
Tieši tāpēc, iespējams, es esmu te, jo nevēlos, lai izmanto manas emocijas, manu prātu, manas jūtas. Mans ķermenis no tā ir atdalīts.
Nomad saka:
Domāju, ka tas viss beigsies ar grāmatu, bet varbūt eātra izrādi.
Bet visādi citādi lasīt to ir interesanti, jo autors ir iedziļinājies tēmā.
Teātra izrādi es nevēlos, bet grāmatu gan vēlētos. Teātris ir ikdiena.
Nevis autors, bet autore
pievienot Sekoman.lv
palasiet Paulo Koelio (neatceros precīzi kā viņa vārds rakstījās… ) grāmatu “11 minūtes”
Interesanta grāmata… 
Arī stāsts par brzīliešu prostitūtas dzīvi šveicē..
Nez kāpēc man šis blogs atsit tās pašas sajūtas kad lasīju to grāmatu…nu grāmatā tik tās dziļās domas bija vairāk…
Lai Tev veicas! ES LAIKAM ESMU ĻOTI NAIVA, BET ES TICU!:)
Piekrītu Gross, arī man lasot šo blogu atasauc atmiņā 11 minutes!
Man patīk, atgādina patiešām grāmatu. Bet priekš grāmatas tomēr jābūt kādam knifiņam, kas liek lasītājam to izlasīt līdz beigām nevis nolikt malā.
Vai draugi bija tie kas palīdzēja grafisko un tehnisko pusi blogam? Labs!
Bet nu skau, prasās pipariņš stāstā. Šis noteikti ir interesants lasāmais priekš meitenēm un puišiem, kas nodarbojas, ar ko līdzīgu, bet mirstīgajiem prasās, ko vairāk. Varbūt tik es tāds viens. Vismaz tādu smagāku izklāstījumu, neķītrāku un tiešāku, jo grūti iedomāties, ka viss ir tik jauki un smuki šajā nozarē.
Nav varbūt apdomīgi, bet vismaz tuvākā/tālākā kvartāla foto piedotu labāku iztēles mirkli, šim blogam. Meloč no prijatno.
Varbūt reālajā dzīvē pipiriņu nemaz nav, un viss ir ļoti vienkārši un elementāri? Rakstot jebko, cilvēks neviļus piedomā klāt, lai elementārā realitāte izskatītos smukāka uz papīra. Domāju, EM jau ir piedomājusi, bet tas ir tikai normāli.
Godīgi sakot, man vienalga – īstenība vai fantāzija – jebkurā gadījumā, paldies par infu. Un tiešām, lai veicas ar visu, ko esi iecerējusi.
Gross–> Līdz Paulu Koelju vēl tālu, bet zini, arī latviešiem ir savs prostitūtes stāsts (tiesa gan neatceros ne rakstnieku, ne autoru; lata romāns), arī “Ģeišas piezīmes” ir gandrīz no tās pašas sērijas, tā kā varam uzskatīt, ka visi ir nošpikojuši viens no otra?
Sveika, eskortameitene,
man ir saprotams, kas cilvēkiem liek domāt, ka tas, ko raksti ir tikai tavas fantāzijas auglis vai plaģiāts.
Esmu geju pornoaktieris un es pats no puišiem arī patiesībā saņemu daudz jautājumu vai tiešām esmu īsts, vai tiešām bildēs esmu es pats, vai tik es vienkārši vēlos uzdoties vai līdzināties pornoaktierim. Parastajam mirstīgajam ir grūti iedomāties, ka eskorta pakalpojumu sniedzējs (-a) vai pornoaktieris (-rise) ir tādi paši cilvēki, kā visi citi, tikai ar savu stāstu. Tur tiešām nav nekā nereāla. Bet fakts paliek interesants – kamēr kāds to nav piedzīvojis pats, tam nevar noticēt.
Gribētu redzēt arī geju pornoaktiera blogu….
Daudzi grib redzēt, kas notiek “tajā” pusē. Šajā blogā viss ir klusi un mierīgi kā Šveices ezerā. Mazliet neķītrības, vairāk gan izsapņotas. Ar skumjām jāatzīst, ka camgirl blogs bija reālāks.
Kādreiz tu atgriezīsies…
Sāku lasīt un kļuva interesanti. Bet ar katru ierakstu ticamības moments zūd arvien vairāk un sliecos piekrist tiem, kas pārmet viltojumu. varbūt ne gluži plaģiāts, bet viltojums gan. Pārāk gaumīgi noformēts, pārāk klišejiskas situācijas, pārāk miermīlīgi, pārāk, pārāk… Tad vienā dienā saki, ka Tava kolēģe mēnešreižu laikā nopilināja dušas grīdu, dažas dienas vēlāk izrādās, ka Tev ir sava istaba un ar savu vannasistabu. Rodas jautājums – kapēc laid svešu asiņojošu sievieti savā vannasistabā? Jeb varbūt tomēr sapinies savās fantāzijās?
Bet citādi ir interesanti. Viegli, plūstoši un nesarežģīti. Labprāt uzzinātu par profesijas ēnas pusēm – par agresīviem klientiem, sadzīves problēmām u.t.t.
jā, palīdzēja. palīdz arī tagad
par pipariņiem jāpadomā!
paldies
Ja atrodi kādu geju pornoaktieri, kurš raksta, pasaki man arī;)