#142 Klaudija: PIRMAIS KLIENTS

Tas notika pirms gada, bet atceros to tā, it kā tas notika vakar. Tieši tajā dienā biju pie sava tēva
psihoneiroloģiskajā slimnīcā (tās ir viņa otrās mājas, ja tā var teikt). Iepriekšējā vakarā biju sarunājusi ar klientu, lai
piebrauc pie tās slimnīcas pieturas plkst. 12.00, kad būs piebraucis, lai atraksta sms un es iziešu ārā. Skatos
plkst. 11.59 un atnāk sms, ka jau piebrauca. Tās pēdējās minūtes pirms iziešanas un sms gaidīšana bija
briesmīgas, es ļoti nervozēju un biju uzvilkta, ka pat ar tēvu runāju nelabprāt, sirds sitās kā negudra. Izgāju un
ieraudzīju melnu mašīnu, markas, man tajā laikā, neko daudz neizteica, tapēc nepateikšu kāda tā bija. Viņš mani
aizveda pie sevis uz mājām, kuras bija 3 min. braucienā no slimnīcas. Izdzērām šampanieti (es tīšām dzēru
daudz, lai apreibtu), apreibu un viss notikās. Nauda pēc tam, iesēdāmies mašīnā aizveda mani uz pilsētu (viņa
dzīvoklis bija pilsētas nomalē). Komiski, bet viņa mašīnā aizmirsu cimdus, bija ziema. Uz atgriešanos, jūs
teiksiet? Noteikti, tikai ne pie viņa. Strādājot pēc tam, esmu sapratusi tās dienas trūkumus un mīnusus. 1. Es ar
klientu runājos vairāk kā divas stundas un tad vēl sekss min. 30, bet samaksāts tika tikai par stundu. 2. Pašai
prezervatīvu nebija līdz, bet viņam tikai viens atradās mājās. 3. Vajadzēja uzreiz par sevi izdomāt, kādu viltus
stāstiņu, savādāk iznāca daudz klusēt.

Iesaki šo rakstu arī saviem draugiem.lv: draugiem.lv

5 komentāri

Atstāj savu komentāru