Esmu Klaudija. EM man piedāvāja turpināt rakstīt šajā blogā un es piekritu. Rakstīšana gan sanāks reti, bet
iesākumā centīšos jūs iepazīstināt ar sevi.
Kādreiz biju ļoti izmisusi pusaudze. Vecāku dzerstīšanās un nemitīgie strīdi ar aizbildni mani iedzina
depresijā, nu protams, arī neveiksmīgā mīlestība un mūžīgais naudas trūkums (krīzes tolaik Latvijā vēl nebija). Es
nepārtraukti jutu, ka man nepietiek naudas vai tās vispār nav. Skolā brīvpusdienas, tāpēc pusdienu nauda man
netika iedalīta. Reti kāds lats, ne vairāk. Ar krāšanas metodi nekas labs nesanāktu un ja arī sanāktu, tad pēc ilga
laika posma, bet pēc dabas esmu nepacietīga.
Sāku skatīties darba sludinājumus internetā, avīzēs. Nekā prātīga un ja arī ir, tad pilngadīgajiem, ne man.
Uzdūros EM vecajam, iepriekšējam blogam, izlasīju un nolēmu viņai aizrakstīt. Kaut kur dziļi iekšā domāju, ka man netiks atbildēts, bet,
manuprāt, jau vakarā saņēmu no viņas atbildi. Atceros, ka pirmajā manis rakstītajā vestulē viņai, es teicu, lai
neuzskata mani par ”šādu tādu”, iekšējas bailes, ka varētu mani nesaprast un sākt nosodīt. Nosodījuma nebija,
daudz maz iepazināmies (virtuāli). Man tika pastāstīts kas, kā, kur un par cik. Man radās par to vēl lielāka interese
un tikai tāpēc, ka dominējošā bija nauda.
Var teikt, ka esmu EM skolniece. 
pievienot Sekoman.lv
Neizmantoju pakalpojumus kā tādus, bet GL&HF!
Interesanti kaa tad taada skolniece var atrast klientus. Un kursh vispaar uz ko taadu parakstiisies?
Hmm, kur meklēt EM “iepriekšējo blogu”?? Tas varētu būt labāks par šiem post factum memuāriem.
Paskatīsimies, varbūt tev sanāks tikpat neslikti kā tavai priekšgājējai EM
Iesākums ne pārāk. EMI bija foršāks izteikšanās stils, bet nu – paskatīsimies