Diena bez darba. Nedēļas nogale. Tādas viņas ir šajā valstī. Pa darba dienām visi strādā, skrien apkārt, dara visu ko, nāk, dod mums naudu, bet pa brīvdienām sēž mājās ar ģimenēm un izliekas par cienījamiem ģimenes cilvēkiem. Pie brazīlietes bija viens atbraucis – ar bērnu! Pajautāja, vai mēs pārējās pusstundu bērnu pieskatīt varēsim, citādāk būšot jāatstāj zīdaini mašīnā vienu, iesprādzētu sēdeklītī, bet ārā ir karsts, mašīna ātri uzkarst, un pēc pusstundas varbūt būtu sautēts zīdainis. Pusstundu te bija priekamāja – bēdumāja ar brēcošu zīdaini, un tikām papucītis augšstāvā drāza brazīlieti, bet mēs, pārējās, bijām bezmaksas aukles.
Bērna klātbūtne mūs virtuvē provocēja uz atklātām sarunām. Katrai jau ir skaidrs, ka mūs nesauc tā, kā mēs sakām, ka mūs sauc. Kad man jautāja, kāds ir mans īstais vārds, jo nav taču Karola, es pateicu, ka mani sauc Nataša. Citu krievisku vārdu ātrumā neizdomāju. Tagad visas mani sauc par Natašu un tas mani mulsina. Parādījās arī Anna, Andžela un Paula. Es vairs neatceros, kura ir kura.
Papucis, kas bija pie brazīlietes, izskatījās kaut kā vidēji – pēc prusaka un sarkanās skudras abiem kopā. Ar garām, stīvām ūsām, kas slinki, izspūruši nokarājās gandrīz līdz zodam, ar gariem, sirmiem matiem, kas līda ārā no t-krekla, un ar Einšteina cienīgu frizūru uz galvas. Šajos platuma grādos vīrieši neuzskata par nepieciešamu atbrīvoties no sava apmatojuma, jo sevišķi tie, kas sasnieguši vismaz 40 gadu vecumu. Es senāk nebiju redzējusi tik daudz matainu cilvēku vienkopus. Sievietes arī lielākoties uzskata savu dabisko apmatojumu par dabas dotu rotu, un audzē, lai kuplo, plaukst un zeļ. Klienti regulāri brīnās, ka man nav neviena matiņa. Jautā – kāpēc? Es jautāju pretī – bet kāpēc tev ir tik daudz? Redzi, man vienkārši neaug! Viņi tic un vairs nejautā.
Ekvadoriete stāstīja, ka viņai esot bijis klients, kam viss ķermenis spalvains, kā mērkaķim, un piedevām utains. Es teicu: „tu taču viņu palūdzi aiziet?”. Viņa atbildēja: „nē, kāpēc gan, es labāk pēc tam nopirku lētu līdzekli pret utīm!”.
Mēs parunājāmies arī par veselību. Retais šajos platuma rādos zina, kas ir STS. Lielākoties visi domā, ka tas ir kas tāds, kas attiecas uz citiem, uz viņiem ne, jo viņi mazgājas, viņi velk tīru apakšveļu un tīras drēbes, un seksa partneri ir tādi paši, tātad tā ir garantija, ka tas uz viņiem neattiecas. Savukārt daļa manu kolēģu domā, ka klienti, kas var par to samaksāt, var samaksāt arī par savu veselību un parūpēties par to, tāpēc nav iemesla satraukumam.

pievienot Sekoman.lv
diezgan intersants blogs ! lasīšu.
Perfektcionisms nogalina! Nu kā tā var (labi varbūt arī var, es tik nevaru) Ideja ir Fucking laba. Žetons tev, vai tas ir izdomāts vai nē, vienalga. Publikas ievērība sasniegta no twittera atceļojis simtiem. Tik jautājums, kapēc tagus pie rakstiem neliec j-kundz? Vai tas darīts speciāli ar nodomu?
Es pievienojos murmulim par to ka ideja ir burvīga.
Virtuāla prostitūta, kas dalās ar atklāsmēm vismaz Latvijā ir kas svaigs. Galvenais, lai nezūd atklāsmes.