Šķiet, ka ir pagājis tik ilgs laiks jau, kopš es vairs nestrādāju, un mana dzīve ir mainījusies. Patiesībā tikai daži mēneši. Vienīgais atgādinājums par pagātni ir palicis šis blogs. Ikdiena ir tik pilna ar jaunu dzīvi, ar jauniem notikumiem, ka es vairs pat nedomāju par to, kas ir bijis. Jā, es brīžiem atceros vietas, kur esmu bijusi, bet es vairs neatceros klientus, darbu, ikdienu, es atceros brīžus, kas bija ārpus darba, vietas, ko esmu devusies skatīties, cilvēkus, ar kuriem ārpus strādāšanas iepazinusies.
Mana pagātne ir palikusi pavisam tālā pagātnē. Esmu aizmirsusi visas emocijas, kas vēl nesen man bija. Vecās atmiņas ir ļoti izbalējušas.
Man vairs nerakstās. Man vairs nav, ko teikt. Tā nu es jau vairākas dienas klusēju.
Vakar runāju ar Angel, piedāvāju, varbūt viņa vēlētos rakstīt tālāk blogu. Bet viņa teica to pašu, kā jūtos es. Šis darbs ir palicis pagātnē, tagad ikdiena ir pavisam citādāka.
Rakstīt vēlas man pazīstama jauna meitene, kura dzīvo netālu no Rīgas, un retu reizi strādā. Viņa gan ir aizņemta ar studijām, tāpēc nevarēs rakstīt ik dienas. Es viņai šodien vēl pajautāšu, kad viņa vēlētos sākt. Un varbūt ik pa laikam arī man būs, ko pateikt.
xoxo, EM
pievienot Sekoman.lv
Paldies, lieli viļņi pīļu dīķī nesanāca, bet tik un tā bija interesanti.
Man Tevis pietrūks.
Vēlu veiksmi ikdienā! Lai krīze tevi neskar!
Man arī Tevis pietrūks
tikktiesam veiksmi
.. es saskatiju,nevis tamdelj,ka esmu no pelekaas masas-nee! saskatiju kautko jaunu,orginaalu un tik maz dzirdetu,bet tik Loti gribeesanu dzirdeet par taadas dziives gaitaam .. 
Paldies .
Paldies par rakstiem, kas rosināja tik daudz pārdomu!
Vēlu veiksmi turpmākajā dzīvē!
Varbūt jāsāk rakstīt jauns blogs par to kā ir tagad ?
Bet bija interesanti lasīt, pietrūks!
man arī.. kad atradu šo blogu, pāris dienu laikā izlasiju visus pārsimts rakstus un turpināju sekot jauniem.
ne ticas, ka kāda cita būs tik pat laba kā tu.. :/