Manu blogu uzcītīgi lasa kāds, kurš vēlas mani pievērst ticībai. Nevajag! Nevajag arī rīkot kariņus par reliģiju! Es nemeklēju glābšanu. Mani nevajag glābt. Es nevērsos pie mauku glābējiem, lai mani patiešām glābtu. Iespējams, es vēlējos parunāties e-pastos. Iespējams, es vēlējos iepazīties ar citām, kas izgājušas cauri tam, kam es. Iespējams, es vēlējos palasīt citu stāstus, citu pieredzi. Es negaidīju, ka man piedāvās jaunu dzīvi, ka mani patiešām glābs. Es negaidīju arī carepackage. Iespējams, man bija arī ziņkārība, ko man teiks, kā man teiks, ko man ieteiks, kāda ir viņu palīdzības un glābšanas stratēģija. Mana ziņkārība ir apmierināta. Labi, es nevērsos pie viņiem patiesa izmisuma vadīta, jo tad es būtu ļoti vīlusies.
Ticības pievērsējs piedāvā iepazīstināt mani ar kristiešiem Latvijā. Viņš visu laiku saka, ka ticība mani glābs. Piemin, ka naudu gan nedos. Tikai ticību un spēku. Bet mana dzīve ir laba un es nemeklēju piedošanas, glābšanas, ticības un jaunus kristiešu draugus. Man nav vēlmes vai vajadzības ar kādu par to visu izrunāties. Ja man tāda vajadzība būtu, es vērstos pie psihoterapeita. Man nav iebildumu pret citu ticību. Es tikai izvairos no traki ticīgiem cilvēkiem savā dzīvē. Es to esmu izmēģinājusi, tas nav man. Es nenoliedzu Dieva eksistenci, tikai manas attiecības ar Dievu ir citādākas. Galvenais ir tas, ka es nemeklēju piedošanu un glābšanu, un nejūtos par ko padarīto vainīga kāda Dieva priekšā. Es nedzīvoju ar nospiedošu vainas apziņu.
Ticības pievērsējs iesaka sākt ar jaunu cilvēku ieviešanu savā apkārtnē. Viņš laikam domā, ka es dzīvoju bordelī arī tad, kad nestrādāju, un apkārt man ir tikai dzīves pabērni, skumjas maukas, kuras mani ar varu velk darīt visādas briesmu lietas. Vai patiešām mana dzīve šķiet tāda?
pievienot Sekoman.lv
Nu, man it kā tā nešķiet
eskortameitenei
ir labi,ka tu uzrakstīji.būšu pieklājīgs un netraucēšu tevi vairāk.glābšanu jau nevar uzspiest.to var tikai piedāvāt.
man bija reāls palīdzības plāns.latvijā ir daži normāli kristiešu centri,kuros cilvēks dzīvo civilizētos apstākļos,lai izietu ārā no iepriekšējās sabiedrības un dzīvesveida.
līdzīgi kā alkoholisms,arī maucība ir atkarība,kas nes līdzi arī visādas psihiskas novirzes.Shelley Lubben pagāja 7 gadi,kamēr viņa atkopās pilīgi arī psiholoģiski no psihiskām brūcēm ,kas cirstas maukas un pornstār dzīvesveidā.nav tik vienkārši.lai tiktu no tās bedres ārā,ir vajadzīgi cilvēki,kas palīdz.
par to naudu: nu nav jau tā,ka tikai ticību un naudu nemaz.bieži kristiešus arī izmanto,lai iegūtu no tiem kaut kādu labumu un tas ir arī viss.tā teikt,mēs jūtam un redzam cilvēkus,kuri mūs grib vienkāši izmantot.tāpēc esam uzmanīgi ar naudas došanu.ir pietiekami daudz dzērāju,piemēram,kuri būs gatavi skaitīt jebkādu lūgšanu,lai tikai dabūtu naudu kārtējai pudelei.tas pats ir ar prostitūtām.
ja cilvēks tiešām grib mainīties,viņš dabon dzīvesvietu(pagaidu),ēdienu,drēbes un arī kabatas naudu. tas ir labāks variants,nekā vazāties pa pritoniem.rehabilitācijas laikā cilvēks apmeklē dažādas draudzes,konforences,kristiešu pasākumus,kur sapazīstas ar citiem kristiešiem.veidojas jauni kontakti un iespējas.es šādā veidā esmu ieguvis izglītību,apceļojis pasauli un man ir viss,kas elementāri dzīvei ir nepieciešams(protams,man nav liels konts bankā,bet tajā pašā laikā nekas nav arī trūcis).man nav jāpārdod sava pakaļa,lai cīnītos par izdzīvošanu.
bet pats galvenais-esmu ieguvis mieru ar Dievu un zinu kur nonākšu,kad nomiršu!
vairāk netraucēšu.ja gribēsi,atrakstīsi uz e pastu,kurš tev ir.
glābšanas iespēja arvien vēl ir spēkā.tāda tā paliks,kamēr vēl dzīvosi.
sirsnībā
tas,kurš gribēja glābt!
Diemžēl, jūs, kristieši, uzskatāt ka vienīgie zināt patiesību un pareizo ceļu. Kaut vai bieži esat galīgās auzās iebraukuši. (Krusta kari, zinātnes apspiešana utt.)
Vienmēr nākat ar pārmetumiem un pārākuma sajūtu. Tieši tas ir iemesls kāpēc baznīcu apmeklēju tikai kā tūrists, respektīvi, apmeklēju kultūrvesturisku pieminekli. bet tas nenozīmē, ka neticu Dievam. Es ticu, bet es arī ticu ka man nav jāmaksā nauda un jāpiesauc Dieva vārds pie jebkura pasulē notiekošā procesa.
“bieži kristiešus arī izmanto,lai iegūtu no tiem kaut kādu labumu un tas ir arī viss.tā teikt,mēs jūtam un redzam cilvēkus,kuri mūs grib vienkāši izmantot.”
Nu šo jau Tev gan nevajadzēja teikt. Baznīca tomēr ir viena no senākajām finanšu piramīdām pasaulē. Varbūt ne tik skarbi, bet sava patiesība man ir!
Tā lūk, es domāju!
Un vēl kas, nevajag aizmirst, ka Latvijas teritorijā Kristuss ticība ir ar varu ieviesta, un ne jau lai apgaismotu…
Mums ir cita ticība, kas ir saskaņā ar dabu. Un mūsu ticības dēļ nevienas asinis nav lijušas.
Baznīca ir vajadzīga tikai tiem, kuri paši uz turieni dodas pēc palīdzības vai vēl sazin kā, bet citi var uzturēt attiecības ar Dievu bez starpnieku palīdzības.
Vienmēr esmu skatījies uz baznīcu un uzbāzīgiem fanātiķiem kā uz mākleriem, kas meklē pašlabumu kā starpnieki
P.S. arī regulāru iešanu uz baznīcu var uzskatīt kā atkarību, ja reiz cilvēks bez tā vairs nevar iztikt
baznīca ir katā cilvēkā dveselē, parējais ir tikai celtnes cilvēku pulcēšanam
Tātad, Kristieti, man Tev ir daži jautājumi.
Kā Tu uzskati cilvēks varētu izdzīvot, ja novērstos no prostitūcijas biznesa? -Ar asti kājstarpē pie vecākiem atpakaļ iet? Un, ja šo vecāku vienkārši nav?
Vai, varbūt, kamēr Dievs nav sācis runāt sociālajā mājā ( kurā mēnesī par uzturēšanos arī noteiktas naudas summas jāmaksā) uzturēties?
Es nesaprotu, kā Jūs to esat iedomājies.
Nav dzīve tā lieta, kuru var pēkšņi izmainīt, sākt “ticēt”- Dievs palīdzēs, Dievs ir blakām utt!
Runāt jau Jūs varat, bet nākat pa priekšu ar pierādījumiem par Jūsu aktivitāžu sekmīgumu, tad arī cilvēki apsvērs iespēju “ņemt Jūs pa pilnu”.
Un, nu nav šajos krīzes apstākļos iespējams bez finansiāla atbalsta atrast pagaidu mājvietu, ēdienu, drēbes, nav tas tik viegli. Cilvēku neviens neuzturēs tikai, tāpēc ka viņš ir izlēmis pievērsties Dievam!