Pēc neveiksmīgā brauciena uz Stokholmu es izdomāju, ka vēlos doties uz Dubaiju. Sāku meklēt, kas piedāvā darbu Dubaijā. Atradu aģentūru, kas sūta meitenes uz turieni. Sāku sarakstīties. Man atbildēja kāda Vika. Noteikumi līdzīgi, kā iepriekš aprakstītajā aģentūrā. Braucu viena pati, maksāju par ceļu un dzīvošanu, viņiem reizi nedēļā pārskaitu 35%. Tikai tur par stundu klients maksātu 500 eur. Sāku skatīties biļetes uz Dubaiju, sapratu, ka tas ir par dārgu, nevaru atļauties tajā brīdī. Viņa piedāvāja braukt uz Stokholmu. Es piekritu. Situācija nākamajā Stokholmas braucienā bija ļoti līdzīga iepriekšējam. Atbraucu bez naudas. Gāju uz viesnīcu kājām. Šoreiz viesnīca bija cita un tālāk no centra, gājiens no stacijas uz viesnīcu bija gandrīz divas stundas ilgs. Pūta vējš, smidzināja lietus, ielās nebija cilvēku. Ierados viesnīcā un biju šokēta. Man rezervēja viesnīcu, kurā, lai tiktu uz manu numuriņu, liftā vajadzēja keycard. Tātad, klienti liftu izmantot nevarēs. Ievācos numuriņā un devos iepazīties ar visām kāpnēm. Lai tiktu no kāpnēm pie numuriņiem arī bija vajadzīgi keycards. Ar aģentūru norunāju, ka klienti kāps pa kāpnēm, bet es durvīs atstāšu dvielīti. Sarežģīti.
Pēc stundas ieradās pirmais klients. Un uzreiz aizgāja. Es neesot tā, kas bildēs. Un tā arī nākamie divi. Es biju tuvu izmisumam. Atnāca nākamais, viņš neko neteica un palika. Es sūtīju sms aģentūras meitenei, vaicāju, kas notiek, kāpēc man klienti tā saka. Viņa neatbildēja. Nākamajā dienā pirmais klients palika, nākamie divi aizgāja. Es neesot tā, kas bildēs. Kad gāju pusdienot, iegāju internetā. Patiešām, bildēs nebiju es. Bildēs esošā meitene pat nenieka nebija līdzīga man! Sūtīju vēstuli Vikai, lai maina bildes. Sūtīju sms aģentūras telefona operatorei, lai maina bildes. Viņi neatbildēja. Bildes nenomainīja. Es vēl nedēļu paliku tur, no trīs klientiem divi aizgāja, jo bija vīlušies. Man bija ļoti maz darba. Man bija ļoti liela panika. Pēc nedēļas es nevienu aģentūrā nebrīdinot devos prom. Tajā dienā pie manis atnāca pieci klienti, no kuriem nepalika neviens. Es aizbraucu mājās, viņiem nepārskaitījusi viņu agency fee daļu. Ja es to izdarītu, tad pēc samaksāšanas par viesnīcu man pašai nekas nepaliktu. Viņi man ne reizi nevaicāja, kur es pazudu, nepainteresējās, vai man viss ir kārtībā. Tāpat nepajautāja, kur ir viņu nauda.
Dubaija? Kāda Dubaija! Tas tikai trūka. Aizbraukt uz Dubaiju un būt bez darba, jo es neesmu meitene fotogrāfijās!
pievienot Sekoman.lv
Ar vienu grābekli acīmredzot nepietika
Nu neiet!
Iepriekš viss bija tik rožaini – neatkarība, pasaules apceļošana, naudas kaudzēm… Tagad atklājas nedienu bēdas.
Sāk jau aptrūkties fantāzijas, bet lai jau tiek- daži sapņo, ka viņi varētu būt kas ievērojami aber te kāds sapņo (izliekas?), ka ir “emma”
No otras puses, kas neriskē, tas nevinnē
Vai nav tā, ka jo vecāka paliek, jo mazāks pieprasījums?