#124 Stokholma

Pirms gada es nolēmu, ka vēlos pastrādāt Stokholmā. Sāku meklēt aģentūras. Vispirms es atradu aģentūru, kas atrodas kaut kur Eiropā, bet sūta meitenes tūrēs uz dažādām vietām. Sarakstījos, sazvanījos. Noteikumi: strādāju viesnīcā, par viesnīcu maksāju pati, viņiem ik dienas ar Western Union pārskaitu 35% no nopelnītās naudas. Par ceļu maksāju pati. Norunājām datumu, es sāku skatīties biļetes. Tad pēkšņi vienu dienu viņi man zvana, ka Stokholmā uz nākamo nedēļu neesot, kam strādāt, lai es braucot. Es ātri ņēmu biļetes, krāmēju somu, aizbraucu. Ierados Stokholmā pavisam bez naudas. Man bija tikai tik, lai no lidostas līdz centrālajai stacijai aizbrauktu. No stacijas uz viesnīcu gāju kājām. Viesnīcā sacīju, ka maksāšu pēc dienas skaidrā naudā, pagaidām iedevu savu kredītkarti, uz kuras jau nebija naudas. No mājām līdzi man bija paciņa tējas un auzu pārslu paciņa. Iekārtojos viesnīcā, zvanīju aģentūrai, ka esmu gatava. Pagulēju. Padzēru savu tēju. Apēdu savas auzu pārslas. No viņiem neviena klienta. Izgāju pastaigāties. Badīgi lūkojos uz konditoriju, no kuras smaržoja pēc svaigi ceptām maizītēm. Pagāju garām ķīniešu restorānam, no kura vilinoši smaržoja pēc ēdiena. Devos atpakaļ uz viesnīcu, turpināju gaidīt. Pagulēju, izdzēru pēdējo tēju, apēdu pēdējās auzu pārslas. No aģentūras joprojām nebija klientu. Vakarā izgāju pastaigāties vēlreiz. Gāju gar H&M, kur logā bija izkārtne par atlaidēm. Pagāju garām citam restorānam, no kura atkal vilinoši smaržoja pēc ēdiena. Atgriezos viesnīcā. Neviena klienta. Devos gulēt. No rīta zvanīju aģentūrai. Neviena klienta. Skatījos TV. Zvanīja no aģentūras, lai es braucu mājās, esot slikts laiks, nevienam Stokholmā neesot darba. Es teicu, ka man nav naudas. Man atbildēja hmmm!. Pēc stundas man atsūtīja klientu. Žēlsirdīgi atļāva nemaksāt agency fee, lai varu samaksāt par viesnīcu un aizbraukt mājās.
Šajā braucienā visneveiklākā bija atgriešanās mājās. Es aizbraucu uz divām nedēļām. Mājas palicējiem teicu, ka atgriezīšos tikai pēc divām nedēļām. Tā vietā ierados pēc dienas. Badā. Skumja. Izmisusi. Bez naudas.
Pirms es braucu, aģentūra solīja, ka mana peļņa būs vismaz 2000 eur nedēļā, bet ja būs mazāka, tad viņi atlīdzinās uz agency fee rēķina.

Iesaki šo rakstu arī saviem draugiem.lv: draugiem.lv

5 komentāri

  • yesss wrote:

    vienkārši LOL
    tā ir kad kreisajām aģentūrām tic…

  • Popāzis wrote:

    Es jau domāju, ka stāsts būs par Gulbi :D

  • Jēga strādāt tādu darbu, ja vispār nav naudas iekrātas?

  • niks wrote:

    Gadās…
    Nedaudz atkārtošos: citāts no mana komentāra pie Tava ieraksta #116:
    “…jo – nebūs drāzēju, nebūs hard cash… Lai vai uz kuru pasaules nostūri Tu brauktu, Tu vienmēr būsi atkarīga no viņiem. Tu būsi atkarīga no pieprasījuma.”

  • LaBam wrote:

    Nu tas jau nekas jauns un pārsteidzošs, ka Stokholmā nav darba – tur nekad viņs nav bijis un tuvākajā laikā nebūs. 2000Eur nedēļā par in call vciesnīcelē – nu… Skaists sapnis, bet nereāli. Tik daudz pat Duvajā īsti nav reāli nopelnīt, ja neesi bijusi uz 22 vogue vākiem.
    Jā, Zviedru aģentūras tā dara, un rodas jautājums kru vispār pat eskortmeitenei prāts braukt pie cilv
    ekiem, kuri pat Tevi nevēlas satikt?!

Atstāj savu komentāru