Es atbraucu no viesošanās pie beļģa Dirka un viņa ēzeļiem, un mēs ar Sintiju tepat Rīgā mēģinājām strādāt pašas. Bez starpniekiem. Tas nozīmēja, ka mēs ik pa laikam pavadījām kopā dažas diennaktis, pēcpusdienās sākām spamot visās sludinājumu vietās internetā, dažos portālos, ieslēdzām darba telefonu. Tad sākās zvani. Lielākā daļa gribēja parunāties, daži gribēja nosist cenu, citi gribēja bezmaksas seksu pa telefonu. Aizmirsu pieminēt, ka mēs strādājām divatā, piedāvājām sevi kā pāri, seksu trijatā. Ja neviena klienta nebija, tad pirms gulētiešanas mazgājām matus, lai gadījumā, ja mūs uzmodina pa nakti zvanošs telefons, lai varam doties uzreiz. Ja bija klients, tad ātri jo ātri mazgājāmies, ģērbāmies, lecām mašīnā un braucām. Parasti tās bija vai viesnīcas, ja tas bija ārzemnieks, vai lēti moteļi, ja vietējais, bet ja klients bija pavisam lētā gala, tad tās bija saunas ar maksām par stundu. Saunas man vienmēr likās visskumjākais variants no visiem. Tās atpūtas istabiņas, kas saunām klāt, vienmēr ir tik nožēlojamas, nolietotas, ne pārāk tīras, gultas tādas, ka bail viņās apsēsties, un tīrus palagus no saunas darbiniekiem dabūt bija ne pārāk viegli.
pievienot Sekoman.lv
te nu bija, tikko vēl tika spriests par mīlestību jebšu kā tika nodefinēts- pensiju, par 4 sienām utt utjp a te izrādās, ka starplaikos starp pārdomām skrien pēc pirmā pieprasījuma uz saunu. Piemklējot “smagākas” analoģijas- tas sanāk līdzīgi kā no azarstpēlēm atkarīgais starpposmos jeb tad kad nedragā aparātus tad ļoti ļoti piedomā cik tas ir nepareizi un ka vajadzētu no tā atteikties.
nu, bēdigi.
ko, lai saka..
Going down…
iepriekšējiem komentētājim:
es saprotu, ka tas ir atstāstījums kā tas bija toreiz, nu tēmai par beļģi turpiājums, nevis kas noticis vakar vai nedēļu atpakaļ
Meitenes! Zinojiet kad atkal esat Riigaa! Zvaniishu!
)))
no zl.lv atradu, Rīgā ir tikai 2 moteļi.
skumji