Runājos ar draudzeni, kas strādā citā valstī. Viņa nestrādā dzīvoklī, mājā vai klubā. Viņa vada laiku mašīnā. Dažkārt viņa viena, dažkārt vēl divas. Un arī šoferis. Klients zvana uz aģentūru, tad pie klienta tiek sūtīta mašīna ar meitenēm. Kad nav klientu, tad jānīkst mašīnā. Viņa saka, ka esot ļoti nogurusi no nīkšanas mašīnās, no gulēšanas mašīnās, no gaidīšanas mašīnās. Iešana pie klientiem esot atpūta, ja salīdzināt ar gaidīšanu mašīnā. Viņai aģentūras mājas lapā ir svešas bildes. Viņai ir melni mati, bildēs ir brūni. Viņai ir gaiša āda, bildēs ir tumša. Viens no klientiem esot pateicis, ka izvēlējies viņu, jo apbūrušas acis viņas bildē, bet īstenībā acis esot vēl apburošākas, nekā bildē. Viņš pat nepamanīja, ka tas nav viens un tas pats cilvēks. Tas mani pārsteidz, jo man klienti bieži ir teikuši, ka bildēs tā neesot es. Vai arī, ka bildēs es neesot sev līdzīga. Galvenokārt tas dēļ kosmētikas, visi laikam gaida, ka es būšu pilnā kaujas krāsojumā agrā rīta stundā, tādā pašā, kāds fotogrāfijās, kurām krāsojums tapa vismaz stundu. Vēl ir tādi, kas zvana un prasa, lai man mugurā būtu tieši tas pats, kas fotogrāfijās. Vēl daudzi saka, ka es fotogrāfijās izskatoties tievāka vai resnāka, vecāka vai jaunāka, īsāka vai garāka, bet nekad ne tieši tāda, kāda esmu, kad mani satiek.
pievienot Sekoman.lv
Apsveicu ar simto