#146 Stela:

Nu tad sākam!

Uz pulksten 11 ar draudzeni bijām sagatavojušās doties ceļā uz klubu. Pa ceļam uz klubu iebraucām apakšveļas veikalā, kur man nopirka trīs pārus seksīgas apakšveļas. Pati varēju izvēlēties. Tālāk devāmies uz sexshopu, kur man nopirka lielu iepakojumu ar prezervatīviem (iepakojumā bija kādi 100). Kā pēc tam sapratu, ka ar to man pietiek nedēļai. Protams, tika nopirkti arī riktīgi hili, uz kuriem knapi varēju nostāvēt. Tad vēl gēls un mazās rozā švammītes. Man par to visu nevajadzēja maksāt. Par visu samaksāja mūsu suteners. Tagad varējām doties uz klubu, jo bija viss nepieciešamais, lai varētu strādāt. Klubs, uz kuru devāmies, atradās nomaļā, klusā vietā, meža ielokā. Tas bija elitārs saunas klubs, viens no labākajiem Vācijā. Ierodoties klubā, man bija jāveic pārrunas ar kluba vadību, un tad arī viņi nolemtu, vai es drīkstu tur strādāt. Man bija jāsamelo, ka esmu jau iepriekš strādājusi un ka man jau ir pietiekama pieredze šajā jomā, lai gan, man šķiet, ka viņi saprata, ka tā būs mana pirmā reize, kad sāku strādāt. Mani pieņēma. Klubs patiešām bija skaists. Klienti tur staigāja baltos halātiņos. Tur bija sauna, kino istaba, liels, skaists dārzs, elegants bārs. Es biju ļoti samulsusi no tā visa, kluži apdullusi. Meitenēm, kuras strādāja šajā klubā, bija jāvalkā seksīga apakšveļa un augsti hili. Katrā ziņā, meitenēm bija jāizskatās kā lellītēm. Draudzene sāka izrādīt klubu. Staigājot pa klubu, pārējās meitenes uz mani skatījās ar naidu. Draudzene to izskaidroja ar to, ka es esot jauniņā un, līdz ar to, man darbs iešot kā no rokas. Un tā arī bija. Pa vienu nedēļu es nopelnīju 4000 eiro. Protams, man puse bija jāatdod. Priekš manis tā bija zelta bedre. Es iesaku visām meitenēm, kas vēlas doties uz Vācīju strādāt, doties tieši uz šo vietu, jo meitenes tur ir drošībā. Klienti tur ir kārtīgi. Klubā neielaida kuru katru klientu, kurš sagribēja tur ierasties. Meitenēm bija atvēlēta viesnīca, kur var mitināties, kamēr strādā. Tur meitenes jūtas brīvi. Tā teikt – kad gribu, tad strādāju, kad negribu, tad atpūšos. Protams, ja tev nav sutenera. Nopelnīt tur var vienmēr. Bet arī ne katra meitene tur var doties strādāt. Meitenei jabūt izskatīgai, ar labu figūru, koptai ārienei. Klubā bija stingri noteikumi – darba laikā nedrīkst lietot alkoholu un, nekādā gadījumā – lietot narkotiskās vielas. Tā bija viena no labākajām vietām, kur esmu strādājusi.


#145 Stela: jaunas dzīves sākums

Man biļete nebija jāpērk pašai. To man pasūtīja mans suteners. Man līdzi bija tikai viena mugursoma, kurā ietilpa pašas nepieciešamākās mantas. Braucu uz turieni kopā ar draudzeni, kas man piedāvāja šo darbu. Tā bija arī mana pirmā reize, kad lidoju ar lidmašīnu. Sēžot lidmašīnā, klusiņām apspriedām lietas, ko man vajadzētu zināt un kas mani interesēja.


#144 Stela: Man vienkārši kādam to vajag izstāstīt.

Stela man uzrakstīja savu stāstu. Ar viņas piekrišanu to publicēju arī šeit.
Sveika! Uzgāju Tavu adresi pavisam nejauši… Nerakstu, lai tiesātu Tevi vai arī lai kaut ko pārmestu, bet gan lai izstāstītu savu stāstu. Es neceru, ka atbildēsi. Man vienkārši kādam to vajag izstāstīt.
Kad man palika 18, es aizbraucu uz Vāciju. Man tur strādāja draudzene. Viņa,


#143 Klaudija: es strādāju

Es nestrādāju viena. Vairs nē. Es strādāju kopā ar bērnības draudzeni. Man vienai strādāt palika neomulīgi, arī
bailīgi, tapēc ieteicu šādu piepelnīšanās veidu draudzenei. Nedomāju, ka viņa piekritīs, bet piekrita gan, sākumā
par to visu sīki un smalki mani iztaujājot. Es viņai uzticos, pilnībā un viņa uzticās man. Es viņai to nebūtu
piedāvājusi, ja nebūtu pārliecinājusies, ka šāds


#142 Klaudija: PIRMAIS KLIENTS

Tas notika pirms gada, bet atceros to tā, it kā tas notika vakar. Tieši tajā dienā biju pie sava tēva
psihoneiroloģiskajā slimnīcā (tās ir viņa otrās mājas, ja tā var teikt). Iepriekšējā vakarā biju sarunājusi ar klientu, lai
piebrauc pie tās slimnīcas pieturas plkst. 12.00, kad būs piebraucis, lai atraksta sms un es iziešu ārā. Skatos
plkst. 11.59


#141 komentāri

Klaudija ir bez datora, jo viņas dators saplīsis. Tā nu no Klaudijas kādu laiku laikam nebūs ziņu.
Toties es lasu komentārus un smaidu.
Kāda Alexa saka:
esmu dusmīga uz tevi neduadz, tavs blogs informē visus puišus kas so izlasa par to kā šī lieta notiek, meitenēm rodas problēmas dēļ tava bloga.. jo puiši, vīri, draugi sāk saskatīt līdzibu


#140 Klaudija

Esmu Klaudija. EM man piedāvāja turpināt rakstīt šajā blogā un es piekritu. Rakstīšana gan sanāks reti, bet
iesākumā centīšos jūs iepazīstināt ar sevi.
Kādreiz biju ļoti izmisusi pusaudze. Vecāku dzerstīšanās un nemitīgie strīdi ar aizbildni mani iedzina
depresijā, nu protams, arī neveiksmīgā mīlestība un mūžīgais naudas trūkums (krīzes tolaik Latvijā vēl nebija). Es
nepārtraukti jutu, ka man nepietiek naudas


#139 Epilogs

Šķiet, ka ir pagājis tik ilgs laiks jau, kopš es vairs nestrādāju, un mana dzīve ir mainījusies. Patiesībā tikai daži mēneši. Vienīgais atgādinājums par pagātni ir palicis šis blogs. Ikdiena ir tik pilna ar jaunu dzīvi, ar jauniem notikumiem, ka es vairs pat nedomāju par to, kas ir bijis. Jā, es brīžiem atceros vietas, kur


#138 darbs Rīgā 2

Komentāros man vaicāja, vai varu ieteikt kādu aģentūru Rīgā, ar ko strādāt. Diemžēl nevaru ieteikt. Es varu pateikt, kas bija tā vienīgā normālā, un kā sazināties īpašnieku, bet es nevienai neiesaku tur strādāt. Noteikumi nav izdevīgi un īpašnieks ar sievu ir ar lielām pretenzijām pret visu. Tāpat arī par drošību nav nemaz padomāts. Ir tikai


#137 Klaudija

Es reiz stāstīju par meiteni, kura mani uzrunāja citā blogā, kurai tad bija tikai 16 gadu, un kura vēlējās strādāt šādu darbu. Jau ir pagājis vairāk nekā gads, mēs ar viņu sarakstāmies joprojām. Viņai jau ir 17, vēl pēc pusgada būs 18. Viņa turpina mācīties skolā, turpina ik pa laikam piestrādāt. Viņa kādu laiku meklēja